Knesets noraida pašlikvidāciju: Netanjahu valdība iegūst laiku!

Knesets noraida pašlikvidāciju: Netanjahu valdība iegūst laiku!

2025. gada 12. jūnijā Knesets, Izraēlas parlaments, noraidīja provizorisko balsojumu par pašlikvidāciju. Pret priekšlikumu balsoja 61 deputāts, bet par tā atcelšanu – 53. Šis lēmums ļauj premjerministra Benjamina Netanjahu valdošajai koalīcijai iegūt vairāk laika, lai atrisinātu pašreizējo politisko krīzi. Jo īpaši ultraortodoksālās koalīcijas frakcijas ir neapmierinātas ar strupceļu un ir paziņojušas, ka balsos kopā ar opozīciju par Kneseta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanām. Nākamās vēlēšanas pašlaik ir paredzētas 2026. gada beigās.

Situācija Izraēlā ir saspringta. Opozīcijas deputāti aicina nomainīt Netanjahu valdību, vienlaikus uzsverot nepieciešamību izbeigt karu Gazā un atgriezt ķīlniekus. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Netanjahu koalīcija zaudētu vēlēšanās, atsaucoties uz drošības neveiksmēm Hamas uzbrukumā 2023. gada 7. oktobrī. Tajā pašā laikā Netanjahu ir strādājis pie risinājuma strupceļā nonākušajam strīdam par jauno iesaukšanas likumu, kas arī ir galvenais politisko domstarpību punkts.

Politiskā un sociālā spriedze

Sarunas par iesaukšanas likumu notiek kritiskā brīdī, jo koalīcijas ultraortodoksālajām partijām nav vienprātības par to, vai semināra studentus atbrīvot no militārā dienesta vai atcelt šos atbrīvojumus. Augstākā tiesa 2024.gada vasarā lēma, ka ultraortodoksālie vīrieši ir jāiesauc militārajā dienestā, kas nebija noticis gadu desmitiem. Daudzi ultraortodoksālie ebreji militāro dienestu uztver kā draudus savam dzīvesveidam.

Demonstrācijas pie parlamenta uzsvēra dziļās sociālās plaisas Izraēlā. Iedzīvotāju dusmas ir vērstas uz Netanjahu, kurš tiek apsūdzēts par savas politiskās nākotnes nostādīšanu augstāk par valsts drošību un ķīlnieku atbrīvošanu. Jo īpaši atjaunotais militārais trieciens Gazā, kas izbeidza divus mēnešus ilgušo pamieru, izraisīja plašus protestus un nāves gadījumu skaita pieaugumu.

Iedzīvotāju reakcijas

Izraēlas uzlidojumi Gazā prasījuši vairāk nekā 400 cilvēku dzīvības un guvuši ievainojumus, atzīmējot vienu no asiņainākajām konflikta dienām. Neskatoties uz vardarbības eskalāciju, aptaujas liecina, ka vairāk nekā 70% izraēliešu atbalsta sarunu turpināšanu ar Hamas. Arī 61,5% Likud vēlētāju atbalsta pamiera turpināšanu.

Tomēr Netanjahu militāro darbību atsākšana ir nostiprinājusi arī viņa politisko pozīciju. Galēji labējie, kurus vada partija Jewish Power, atkal pievienojušies Netanjahu koalīcijai, kas ir nozīmīga pirms izšķirošā budžeta balsojuma. Tika apstiprināts arī strīdīgs likumprojekts, kas mainīs tiesnešu atlases komitejas sastāvu, un tas tiek uzskatīts par mēģinājumu politizēt tiesnešu atlasi Netanjahu valdības vērienīgās tiesu reformas ietvaros.

Knesets ir spēris pirmo soli, lai balsotu par iespējamu pašlikvidāciju, taču tam būtu jāiztur visi četri lasījumi. Tāpēc sākotnējā balsojuma rezultāts ir tikai daļa no vēl neatrisinātas politiskās spēles, kas noteiks Izraēlas nākotni.