No ķīlnieka līdz bezcerībai: izdzīvojušais stāsta par savām ciešanām

No ķīlnieka līdz bezcerībai: izdzīvojušais stāsta par savām ciešanām

Tals Šohams, kuru 2023. gada 7. oktobrī Kibucā Beeri nolaupīja Hamas teroristi, pēc 505 dienām nebrīvē ir izdarījis drūmu savu pieredzi. "Hamas teroristu acis bija pilnas ar slepkavnieciskām vēlmēm," viņš apraksta intervijā. Kibuts, kas atrodas tikai četrus kilometrus no Gazas un kādreiz bija mierīga vieta, tagad ir deģenerējies par drupām, kas atspoguļo konflikta šausmas. Šoemam šī ir trešā vizīte viņa nolaupīšanas vietā, un atgriešanās šo atgriešanos raksturo kā ārkārtīgi sāpīgu. Sava gūstā Šohams pārcieta milzīgu psiholoģisku un fizisku stresu, un visvairāk viņu nospieda neziņa par viņa ģimenes likteni. Par laimi viņam izdevās atkal apvienoties ar ģimeni, izņemot vīratēvu, kurš tika noslepkavots dienā, kad viņš tika nolaupīts.

Šohams, kuram bija vairākas sarunas ar saviem sagūstītājiem, arī saka, ka neredz cerību uz mieru pašreizējā Gazas paaudzē. Viņa acīs naidu, kas valda šajā sabiedrībā, vēl vairāk veicina izglītības sistēma un mācību grāmatas. Šohams uzskata, ka paies vismaz viena paaudze, līdz būs reāla iespēja panākt mieru. Šo pesimistisko uzskatu apstiprina ekspertu izteikumi.

Psiholoģiskās sekas, kas saistītas ar ķīlnieku turēšanu

Psihiatrs un psihoterapeits Jatzko kungs intensīvi nodarbojas ar psiholoģiskajām sekām, ko rada ķīlnieks, un seko līdzi sarežģītajai situācijai Gazā. Jatzko uzsver, ka ķīlnieki bieži cieš no lielas neziņas par atbrīvošanu, kas izraisa smagu psiholoģisku stresu. Pastāvīgās bailes no vardarbības un nenoteiktība ievērojami palielina psiholoģiskās sekas. Cerībai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu psiholoģisko stabilitāti. Kopienai un emocionālajam atbalstam ir galvenā loma skarto personu psiholoģiskās labklājības veicināšanā.

Bērni uz ķīlniekiem reaģē savādāk nekā pieaugušie, un viņiem nepieciešama īpaša terapeitiska pieeja. Arī palestīniešu psiholoģiskā situācija Gazas joslā joprojām ir saspringta. Daudzi cieš no bailēm un zaudējumiem, un pastāvīgās briesmas rada paaugstinātu posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) risku. PVO pauž bažas par konflikta ilgtermiņa psiholoģiskajām sekām un aicina sniegt psihosociālu atbalstu Gazas joslas iedzīvotājiem.

Traumas ēna

Pastāvīgie sirēnu trauksmes signāli Izraēlā un dažos Rietumkrasta apgabalos rada baiļu gaisotni. Pēc Cīrihes Universitātes Psiholoģiskā institūta psihotraumatologa Rahela Bahema teiktā, pastāvīgie draudi noved pie civiliedzīvotāju noturības samazināšanās. Traumatiska pieredze var izraisīt dusmas un atriebības sajūtu un vēl vairāk samazināt gatavību dialogam starp konfliktā iesaistītajām pusēm. Psiholoģisko spiedienu pastiprina pastāvīgi atkārtotie vardarbības tēli, kas vēl vairāk sadrumstalo sabiedrību.

Dialogs starp konfliktā iesaistītajām pusēm šķiet ārkārtīgi sarežģīts, jo īpaši tāpēc, ka nepārtraukti pieaug savstarpēja neuzticēšanās. Šajā konfliktā gūtās traumas var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Saziņai par traumām bērnu audzināšanā ir izšķiroša nozīme sociālās neuzticēšanās un vardarbības spirāles saraušanā.

Ir skaidrs, ka samierināšanās ar pagātni un liela koncentrēšanās uz dialogu un izlīgumu ir būtiska, lai pārvarētu kolektīvās traumas un novērstu konfliktus nākotnē. Pārejas taisnīgums, kas ietver atbildību un atjaunošanu, varētu nodrošināt ceļu uz dziedināšanu.