Miljoni protestē pret Trampu: Nav karaļu! visā ASV!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 19. oktobrī gandrīz 7 miljoni cilvēku piedalījās protestos pret Trampu 2700 pilsētās ar saukli: "No Kings".

Am 19. Oktober 2025 nahmen fast 7 Millionen Menschen an Protesten gegen Trump in 2.700 Städten teil, Motto: "No Kings".
2025. gada 19. oktobrī gandrīz 7 miljoni cilvēku piedalījās protestos pret Trampu 2700 pilsētās ar saukli: "No Kings".

Miljoni protestē pret Trampu: Nav karaļu! visā ASV!

2025. gada 19. oktobrī Amerikas Savienotajās Valstīs notika valsts mēroga demonstrācijas “No Kings”. Protesti stiepās no Ņujorkas līdz Teksasai un mobilizēja gandrīz 7 miljonus cilvēku vairāk nekā 2700 pilsētās, kas ir par aptuveni 2 miljoniem vairāk, salīdzinot ar pēdējo lielo protestu jūnijā. Šī kustība apsūdz prezidentu Donaldu Trampu autoritārā rīcībā un rada bažas par ASV demokrātijas stāvokli.

Tramps uz protestiem reaģēja piesardzīgi, paziņojot: "Es neesmu karalis." Tomēr Dienvidkarolīnā notika incidents, kad sieviete tika arestēta ar izvilktu ieroci. Arī republikāņu politiķi, tostarp Maiks Džonsons, asi kritizēja protestētājus.

Mierīgi protesti lielākajās pilsētās

Ņujorkā vairāk nekā 100 000 dalībnieku pulcējās uz miermīlīgiem protestiem. Protestētāji dziedāja dziesmas un nesa izkārtnes ar saukļiem, paužot bažas par Trampa administrācijas autokrātiskajām tendencēm. Īpaši iespaidīgs solidaritātes signāls nāca Pitsburgā, kur tūkstošiem cilvēku dziedāja “Won’t You Be My Neighbor?” intonēts. Tajā tika apskatītas arī tādas specifiskas tēmas kā neveiksmīgā ieroču kontroles iniciatīva un gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.

Taču līdzīgi protesti notika arī citās valstīs. Bostonā tika izstādīti plakāti ar uzrakstu “Nē autokrātijai, jā demokrātijai”. Truckee, Kalifornijā, notika mierīgas pulcēšanās ar skaļu zvanīšanu, savukārt Sarasotā, Floridā, noskaņojums bija pozitīvs un dalībnieki uzsvēra protestu nozīmi. Elpaso, Teksasā, simtiem cilvēku protestēja ar kritiskām zīmēm pret Trampu.

Priekšvēsture un mobilizācija

Pašreizējo protestu vilni var uzskatīt par reakciju uz pieaugošo spriedzi Amerikas sabiedrībā, īpaši attiecībā uz Trampa politiku. Daudzas organizācijas un progresīvas grupas atbalstīja demonstrācijas un aicināja atgriezties pie demokrātijas principiem. Kustība “50501”, kuras prioritāte ir demonstrācija pret Trampa “pārmērīgo izpildvaru”, ir izplatījusies ne tikai lielākajās pilsētās, bet arī mazākās pilsētās.

Saikne starp protesta saukli un pēdējo gadu pieredzi ir skaidra: daudzi amerikāņi ir nobažījušies par ziņojumiem, ka valdība sūta ielās "masku aģentus" un arestē cilvēkus bez orderiem. Imigrācijas aģentūras ICE brutālo reidu dēļ Losandželosā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saskaņā ar Hārvarda universitātes aprēķinu, kopš Trampa stāšanās amatā janvāra beigās ir bijis vairāk demonstrāciju nekā viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā.

Notiekošā mobilizācija atspoguļo daudzu pilsoņu pieaugošo neapmierinātību ar Trampa administrācijas lēmumiem, kas nereti tiek uztverti kā drauds demokrātiskām brīvībām un Amerikas sabiedrības labklājībai. Šodiena varētu iezīmēt pagrieziena punktu ASV politiskajā ainavā, jo miljoniem sanāk kopā, lai aizstāvētu savu pārliecību.

vienna.at
foxnews.com
zeit.de