Diskriminācija darba vietā: satriec darbiniekus zem spiediena!

Diskriminācija darba vietā: satriec darbiniekus zem spiediena!

Diskusija par seksuālās orientācijas nozīmi darba vietā ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Astrīda Veinvurma-Vilhelma, Queer Business Women prezidente, norāda, ka heteroseksuāliem cilvēkiem parasti nav jāuztraucas par iznākšanu darba vietā. Turpretim tikai aptuveni ceturtā daļa LGBTIQ+ kopienas ir atklāti par savu seksuālo orientāciju darba vietā. Šī neatbilstība būtiski ietekmē darba vidi un komandas dinamiku.

Vācijas Ekonomikas institūta (DIW) pētījums parādīja, ka 30 procenti LGBTQI* cilvēku saskaras ar diskrimināciju darba vietā. Šis trūkums var rasties gan kolēģu, gan vadības līmenī. Viena no vēlu iznākšanas sekām ir tā, ka tas rada jautājumus par godīgumu kolēģiem. Tomēr dati par LGBTQI* cilvēku dzīves situāciju joprojām ir nepietiekami, jo daudzās aptaujās seksuālā orientācija un dzimumidentitāte netiek fiksēta, kā savos ziņojumos norāda DIW.

LGBTIQ+ darbinieku izaicinājumi

Ziņojuma galvenais punkts ir nepieciešamība atbalstīt dīvainus darbiniekus, jo īpaši transpersonas. Sandra Konstatzky, GAW vadītāja, uzsver, ka transpersonas bieži pārtrauc darbu pirms pārejas vai tās laikā, kā rezultātā tiek zaudēti kvalificēti speciālisti. Šo problēmu apstiprina Valērija, atbrīvotā IG Metall uzņēmuma padomes locekle, kura kopš 1990. gadiem ir atklāti atzinusi savu transseksualitāti un ir apņēmusies atbalstīt diskriminētus LGBTQI* cilvēkus savā uzņēmumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka trešdaļa LGBTQI* kopienas nav vērsusies pret saviem priekšniekiem. Nedrošība, kas rodas, spēlējot paslēpes par savu seksuālo identitāti, šiem cilvēkiem maksā vērtīgu enerģiju, kuras pēc tam trūkst darba vidē. Par to runā arī Robert Bosch GmbH uzņēmumu padomes locekle Džoanna Šulere un citi atbalstītāji, kuri uzrāda uzņēmumu padomi kā skarto personu kontaktpunktu.

Juridiskie izaicinājumi un sociālie pamatnosacījumi

Juridiskā līmenī LGBTIQ+ personu aizsardzība privātajā sektorā paliek juridiski neaizsargāta. Pieprasījums pēc labākas aizsardzības, tā sauktā “līdzināšana”, ir LGBTIQ kopienas augsta prioritāte. Situāciju sarežģī LGBTIQ+ tiesību regresija tādās valstīs kā ASV, Polija un Ungārija. Turklāt daudzi uzņēmumi samazina savas dažādības programmas, kas rada nenoteiktību darbinieku vidū.

Lai novērstu šo situāciju, ir svarīgi veicināt daudzveidīgu darba vidi ne tikai LGBTQI* kopienai, bet arī heteroseksuālajiem darbiniekiem, kuriem ir līdzīgas vērtības. Tādiem notikumiem kā Praids ir izšķiroša nozīme sabiedrības izpratnes veidošanā. Tomēr tajā pašā laikā tiek kritizēta "rozā mazgāšana", jo daudzi pieprasa, lai saistības turpinātos arī pēc praida mēneša.

Kopumā ir skaidrs, ka, neskatoties uz pozitīvajiem notikumiem, piemēram, plānoto transmedicīnas centra izveidi Vīnē un valsts rīcības plānu cīņai pret naida noziegumiem, joprojām ir būtiska vajadzība rīkoties, lai stiprinātu LGBTIQ* cilvēku tiesības un atpazīstamību darba pasaulē. IG Metall jau ir spēris soļus pareizajā virzienā, lai vēl vairāk veicinātu vienlīdzīgu attieksmi LGBTIQ* kopienā un samazinātu diskrimināciju.

Viens no mūsdienu galvenajiem izaicinājumiem ir palielināt izpratni par šiem jautājumiem un darīt vairāk kā sabiedrībai, lai risinātu LGBTIQ* cilvēku bažas.

Plašāku informāciju varat atrast pārskatos no Maza avīze, IG metāls un DIW.