Dezinformācija fokusā: eksperti brīdina par svešām ietekmēm!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

29. novembrī Vīnē eksperti diskutēs par ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju un mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Experten diskutieren am 29. November in Wien über ausländische Einmischung und Desinformation, Herausforderungen der modernen Sicherheit.
29. novembrī Vīnē eksperti diskutēs par ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju un mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Dezinformācija fokusā: eksperti brīdina par svešām ietekmēm!

2024. gada 29. novembrī Vīnē notika konference “Foreign Interference, Subversion & Desinformation”, kurā piedalījās vadošie eksperti, diplomāti un politiķi. ASV diplomāte Elizabete Mārtina-Šukrūna atklāja pasākumu un skaidri norādīja, ka dezinformācijas apkarošanai nepieciešama cieša sadarbība starp valdības institūcijām un pilsonisko sabiedrību. Dītmārs Pičlers, Disinfo Resilience Network vadītājs un pārstāvis, uzsvēra klasisko ietekmes operāciju lielo nozīmi, jo īpaši to veic prokrieviskie aktieri. To uzņēmās arī politiķi Lukass Mandls un Deivids Stögmillers, norādot uz izaicinājumiem, ko medijos rada antirietumnieciskie naratīvi, kas sastopami ne tikai digitālajā telpā, bet arī tradicionālajos medijos, piemēram, Austrijas ziņas ziņots.

Vēstures ēnas

Diskusijā tika iekļauti arī kritiski pārskati par 2014. gada notikumiem, īpaši par Krievijas slēpto iebrukumu Austrumukrainā. Žurnālisti, piemēram, Stefans Šočers un tādi zinātnieki kā Martins Maleks, pārbaudīja plašsaziņas līdzekļu ziņojumus un kritizēja izkropļoto attēlojumu vāciski runājošajos plašsaziņas līdzekļos. Šajā kontekstā tika prezentēta Oksanas Stavrū grāmata “Krievijas karš pret Ukrainu: fakti un perspektīvas”, kas atbalsta uz faktiem balstītu diskursu. Turklāt hibrīddraudu eksperts Deivids Kristofers Jaklins apsprieda šo draudu sarežģītību, kas pārsniedz digitālos uzbrukumus un var ietvert arī sabotāžu vai fiziskus uzbrukumus. Šie dezinformācijas un ietekmes aspekti ir ne tikai vēsturiski nozīmīgi, bet arī ļoti nozīmīgi, ņemot vērā mūsdienu ģeopolitiskās ainas attīstību, kā tas parādīts zinātniskās publikācijās, tostarp nesen veiktā dezinformācijas izplatības analīze sociālajos medijos ( Springer ).

Kopumā konferencē tika uzsvērts zinātnes pozitīvais ieguldījums dezinformācijas ierobežošanā. Stimulējošā viedokļu apmaiņā eksperti norādīja uz briesmām, ko rada dalībnieki, kuri iejaucas diskursā ar faktu argumentiem. Tika skaidrots jēdziens “pretrunīgi akadēmiķi” – zinātnieki, kuri iebilst pret konsensu un apdraud sabiedrisko diskursu ar konsekventi nepatiesiem argumentiem. Kļuva skaidrs, ka izaicinājumi dezinformācijas apkarošanā ir milzīgi, un saziņai starp dažādiem sabiedrības sektoriem joprojām ir izšķiroša nozīme efektīvai reakcijai.