Pētījums atklāj: mikroplastmasa stikla pudelēs ir bīstamāka nekā plastmasā!

Pētījums atklāj: mikroplastmasa stikla pudelēs ir bīstamāka nekā plastmasā!

Nesen veiktais pētījums, ko finansēja Pārtikas iestāde un Hauts-France reģions, atklāja, ka stikla pudelēs pildītajos dzērienos ir satraucoši daudz mikroplastmasas. Pētījums notika laboratorijā Boulogne-sur-Mer, Francijas ziemeļos. Rezultāti liecina, ka dzērieni stikla pudelēs satur vidēji ap 100 mikroplastmasas daļiņu, kas piecas līdz piecdesmit reizes pārsniedz saturu plastmasas pudelēs vai metāla skārdenēs. Tika konstatēts, ka mikroplastmasas daļiņas galvenokārt nāk no krāsas uz metāla aizdari, vainaga vāciņiem un ka tiem bieži ir smalkas skrāpējumi, kas radušies nepareizas uzglabāšanas dēļ.

Pētījumā steidzami ieteikts labāk notīrīt pudeļu korķus, lai samazinātu mikroplastmasas daļiņas līdz pat 60 procentiem. Pārtikas pārvalde aicina arī mainīt uzglabāšanas nosacījumus un aizdares krāsošanu, lai paaugstinātu dzērienu drošību. Šie atklājumi varētu radīt tālejošas sekas iepakojuma nozari un mazumtirdzniecību, uzsverot nepieciešamību samazināt mikroplastmasas daudzumu pārtikā un dzērienos. Maza avīze ziņo, ka pētījums ir iekļauts plašākā pašreizējo pētījumu kontekstā par mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Priekšvēsture par mikroplastmasu

Mikroplastmasa ir galvenā tēma vides un veselības pētījumos. Lai gan mikroplastmasas daļiņas dabā ir visuresošas, to ietekme uz cilvēku veselību lielākoties nav izpētīta. Skaļi Termoplastiskie kompozītmateriāli Mikroplastmasas daļiņas var iekļūt cilvēka ķermenī ar pārtiku un ūdeni. Pētījumi liecina, ka tie var izraisīt iekaisīgus efektus un hormonālos traucējumus, kā arī var pat palielināt vēža risku.

Mikroplastmasas radītie riski veselībai īpaši skar neaizsargātās grupas, piemēram, bērnus un grūtnieces. Ir arī pierādījumi, ka mikroplastmasai ir negatīva ietekme uz imūnsistēmu un tā var palielināt hronisku slimību risku. Mikroplastmasa nonāk cilvēka organismā, uzņemot piesārņotu pārtiku, ūdeni un ieelpojot putekļu daļiņas, un tās ir konstatētas plaušās, kuņģa-zarnu traktā un pat asinīs.

Pētniecība un izglītība

Lai labāk izprastu mikroplastmasas radītos riskus, Federālais riska novērtēšanas institūts (BfR) kopš 2013. gada veic pētniecības projektus. Pētījums sākās ar mikroplastmasas analīzi gliemenēs un austerēs, un tagad tas ir paplašināts, iekļaujot arī cilvēku veselību. Dažādos zinātniskos žurnālos publicētos pētījumos tika pētīta arī iespējamā mikroplastmasas uzsūkšanās cilvēka šūnās. Jaunākās nanotoksikoloģijas grupas rezultāti ir iekļauti daudzās disertācijās, un pētījumi tiek turpināti nepārtraukti.

BfR ir atzinusi, ka ir ļoti svarīgi izglītot un palielināt iedzīvotāju izpratni par mikroplastmasas radītajiem riskiem. Pašreizējie apsekojumi liecina, ka iedzīvotāju vidū pieaug interese un bažas par mikroplastmasu pārtikā. Sadarbības projektu ietvaros tika apkopota informācija par risku novērtējumiem un iedzīvotāju informācijas vajadzībām, lai turpmāk veicinātu izglītošanu par šiem veselības riskiem.

Kopumā pētījums skaidri parāda, ka ir nepieciešama kolektīva rīcība, lai samazinātu mikroplastmasas iedarbību. Neiesaiņotu produktu un ilgtspējīga iepakojuma izmantošana varētu palīdzēt samazināt mikroplastmasas daudzumu mūsu vidē un līdz ar to arī mūsu organismā. Tomēr jautājums joprojām ir sarežģīts, un ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par ietekmi uz cilvēku veselību.