NASA brīdina: dzīvība uz Zemes beigsies pēc miljarda gadu!
NASA un Toho universitāte atklāj, ka Zeme pēc miljarda gadu kļūs neapdzīvojama. Pētījums brīdina par skābekļa zudumu.

NASA brīdina: dzīvība uz Zemes beigsies pēc miljarda gadu!
Nesenais NASA superdatora pētījums ir sniedzis nozīmīgu ieskatu par to, kad dzīvība uz Zemes varētu beigties. Pēc pētnieku domām, kuri strādāja sadarbībā ar Toho universitāti Japānā, Zeme kļūs neapdzīvojama aptuveni pēc miljarda gadu. Galvenais iemesls tam ir pieaugošais Saules spožums, kas pakāpeniski novedīs pie ekstremāliem virsmas apstākļiem, kas padarīs dzīvību neiespējamu. Tas nozīmē, ka dzīvība uz Zemes beigsies ap 1 000 002 021 gadu, kad skābekļa līmenis atmosfērā krasi samazināsies, kas jau ir sasniedzis kritisko punktu, kas ir salīdzināms ar apstākļiem pirms Lielās skābekļa katastrofas pirms aptuveni 2,4 miljardiem gadu.
Pētnieki baidās, ka saules starojuma palielināšanās rezultātā palielināsies oglekļa dioksīda sadalīšanās. Tas ietekmē augu skābekļa ražošanu, galu galā izraisot ievērojamu skābekļa zudumu. Pētījums liecina, ka lielākā problēma nebūs ārkārtējs karstums, bet gan dzīvībai svarīgā skābekļa izsīkums, kas atstās Zemi neapdzīvotā stāvoklī. Šajā pētījumā netika ņemti vērā antropogēnie faktori un iespējamā asteroīdu ietekme, kas nepārprotami liek uzsvaru uz dabiskās attīstības procesiem. Zinātniskie pierādījumi uzsver nepieciešamību veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi.
Klimata pārmaiņu ietekme
Tajā pašā laikā cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas ir paātrinājošs faktors. Globālā sasilšana izraisa milzīgas izmaiņas, kas ir redzamas jau šodien. Pēc NASA zinātnieku domām, šī temperatūras paaugstināšanās apvienojumā ar krītošu skābekļa ierobežojumu radīs krasas izmaiņas Zemes atmosfērā. Šīs izmaiņas ir pakāpeniskas un neatgriezeniskas, un tās jau vēsta pieaugošā saules vētru un koronālo masu izmešanas intensitāte. Šīs parādības tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un veicina tālāku atmosfēras skābekļa samazināšanos.
Lai risinātu draudošās problēmas, tiek pastiprināti pētījumi, lai Visumā atrastu apdzīvojamas planētas. Tādas tehnoloģijas kā slēgtas dzīvības uzturēšanas sistēmas un mākslīgie biotopi arvien vairāk tiek uzskatītas par iespējamām pieejām cilvēka izdzīvošanas nodrošināšanai. Ilgtermiņa kosmosa kolonizācijas plāni, tostarp NASA un SpaceX Marsa misijas, ir ļoti aktuāli.
Prognozes par nākotni
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojums piedāvā piecus iespējamos nākotnes scenārijus, aplūkojot dažādus sociāli ekonomiskos ceļus un to ietekmi uz emisijām. Šie scenāriji ir no optimistiskiem (SSP1) līdz drūmiem (SSP3 un SSP5), un optimistiskie varianti atbilst Parīzes nolīgumam. Krasa fosilā kurināmā samazinājuma rezultātā globālās emisijas līdz 21. gadsimta vidum varētu sasniegt nulli.
- SSP1-1,9 (optimistisch)
- SSP1-2,6 (optimistisch)
- SSP2-4,5 (moderat)
- SSP3-7,0 (düster)
- SSP5-8,5 (absurd)
Saskaņā ar šiem scenārijiem temperatūras paaugstināšanās līdz gadsimta beigām var svārstīties no 1,4°C līdz 2,7°C. Optimistiski pieņēmumi piedāvā spēcīgu ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeņa uzlabošanos, savukārt šausmīgie scenāriji paredz katastrofālas klimata krīzes sekas. Ņemot vērā šos notikumus, turpmākās norises globālajā sabiedrībā prasa radikālu pārdomāšanu, jo īpaši attiecībā uz emisijām.
Kopsavilkumā ziņots kosmo.at, bgr.com un nationalgeographic.de par šo visaptverošo pētījumu satraucošajiem aprēķiniem un prognozēm.