Interneta medības: Štīrietis Arturs cīnās pret dezinformāciju!

Interneta medības: Štīrietis Arturs cīnās pret dezinformāciju!

2025. gada 11. jūnijā Grācas vidusskolā notika traģiska apšaude. Šis incidents ne tikai izraisīja bailes un šoku, bet arī pievērsa uzmanību digitālās vardarbības briesmām. Vīrietis no Štīrijas dienvidrietumiem, vārdā Arturs, kļuva par masveida naida vēstījumu un draudu mērķi, jo viņam bija tāds pats vārds un iniciāļi kā vainīgajam. Kopš otrdienas vakara viņu pārpludina uz uzbrukumu vērstu ziņojumu vētra, kas izplatījusies pat starptautiski, tostarp Francijā.

Artura draugi un paziņas uzskata, ka viņš ir noziedznieks, kas situāciju vēl vairāk saasina. Arturs apraksta pret viņu vērstus pretīgus ziņojumus un pat nāves draudus, kuru dēļ viņš un viņa ģimene drošības apsvērumu dēļ lika pavadīt nakti no otrdienas uz trešdienu dažādās vietās. Pēc viņa paša atzīšanās, viņš ļoti baidās no iespējamās modrības taisnīguma, kas ilustrē dezinformācijas krasās sekas internetā.

Digitālās vardarbības loma

Minhenes Tehniskās universitātes globālās veselības profesore Janīna Šteinete pētījumā par digitālo vardarbību uzsver šādu uzbrukumu tālejošās sekas. Viņa savā pētījumā parāda, ka gandrīz katram otrajam politiski aktīvajam digitālās vardarbības skartajam cilvēkam bija jāpielāgo komunikācija. Tā rezultātā saturs tiek mainīts un platformas tiek apmeklētas retāk. Gandrīz katra ceturtā skartā sieviete pat ir apsvērusi iespēju pilnībā atteikties. Šie satraucošie skaitļi parāda, cik ļoti digitālie uzbrukumi apdraud demokrātisku līdzāspastāvēšanu, kā brīdina Bundestāga CDU locekle Ivonna Magvasa.

Aicinājumu uz ātru rīcību atbalsta HateAid rīkotājdirektore Anna-Lēna fon Hodenberga. Viņa aicina pušu ietvaros izveidot kontaktpunktus skartajām personām un konsekventi izskatīt sūdzības. Vienlaikus tiek aicināti sociālo mediju platformu operatori ciešāk ievērot Digitālo pakalpojumu likumu (DSA), lai aktīvi vērstos pret naida komentāriem un dezinformāciju.

Digitālās vardarbības tehnoloģiskā dimensija

Vēl viena parādība, kas veicina digitālo vardarbību, ir sejas apmaiņas lietotnes. Tie ļauj lietotājiem izveidot attēlus un video materiālus, kas šķiet reālistiski, bet netiek ierakstīti. Sociālo mediju lietotāji var montēt sejas uz citu cilvēku ķermeņa attēliem, bieži vien seksualizētā veidā un bez piekrišanas. Tas notiek, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šādu manipulāciju ir vērstas pret sievietēm un bieži vien izpaužas kā pornogrāfija bez piekrišanas. Pētījumi liecina, ka aptuveni 90 līdz 95% no visiem dziļajiem viltojumiem ir šajā ārkārtīgi problemātiskajā kategorijā.

Bez efektīviem aizsardzības pasākumiem no lietotņu operatoru un politiķu puses jābaidās, ka manipulēts saturs arī turpmāk tiks netraucēti izplatīts. Artura gadījums spilgti ilustrē digitālās vardarbības un dezinformācijas tālejošās sekas – jautājums, kas kļūst arvien svarīgāks arī plašākās sociālajās debatēs par personu aizsardzību pret šādiem draudiem.

Tagad Arturs ir sazinājies ar policiju, taču atliek tikai gaidīt, kad viņi veiks tālākas darbības, kamēr pret viņu turpinās digitālās medības. Viņa gadījums iespaidīgi parāda, cik ātri dezinformācija izplatās internetā un kāda ir tā dramatiskā ietekme uz tiem, kas nav iesaistīti. Futbola klubs, kuram pieder Arturs, jau ir reaģējis un organizējis juridisko atbalstu, lai palīdzētu viņam šajā grūtajā laikā.

Šo tēmu aktualitāte ir plašāka, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Sabiedriskā diskusija par naidu tiešsaistē un platformu atbildību kļūst arvien aktuālāka, lai turpmāk šādus incidentus novērstu.

Lai iegūtu plašāku informāciju par digitālo vardarbību un tās sekām, apmeklējiet vietni National Geographic un HateAid.

Detalizētu ziņojumu par Artura lietu skatiet šeit oe24.