Veselības krīze Dānijā: nabadzības risks palielina zāļu kļūdu skaitu!

Veselības krīze Dānijā: nabadzības risks palielina zāļu kļūdu skaitu!

Nesenais Amandas Paustas un līdzautoru pētījums, kas publicēts žurnālā Plos Medicine, izceļ satraucošas tendences medikamentu piedāvājumā, īpaši sociāli nelabvēlīgo grupu vidū. Pētījums ir balstīts uz valsts pētījumu Dānijā, kurā piedalījās 177 495 dalībnieki, un tas ir veltīts potenciāli nepiemērotu medikamentu (PIM) problēmai un to ietekmei uz veselību. Rezultāti liecina, ka, neskatoties uz universālo veselības aprūpes sistēmu, pastāv ievērojama sociālā nevienlīdzība.

Pētījumā tika atklāts augsts iespējamo kļūdu īpatsvars medikamentu aprūpē, jo 14,7% dalībnieku bija pakļauti PIM. Īpašas bažas rada nepietiekama nodrošināšana (START-PIM), kas visbiežāk radās 12,5 % apmērā. Turpretim tika konstatēts 3,1% pārpalikums. Dati parāda, cik spēcīgi sociālā situācija ietekmē ārstēšanas kvalitāti. Tiem, kuriem ir mazāka bagātība, ir par 85% lielāks PIM risks salīdzinājumā ar turīgāko grupu, savukārt zemāki ienākumi palielina risku par 78%, bet zems izglītības līmenis - par 66%.

Sociālie veselības noteicošie faktori

Šie rezultāti saskan ar Roberta Koha institūta atklājumiem, kas analizē veselības un veselības nevienlīdzības sociālos faktorus. Institūts nodarbojas ar dažādiem aspektiem, tostarp sociālo nevienlīdzību, darba pasauli, migrāciju un reģionālajām atšķirībām. Dati ir balstīti uz visaptverošu veselības monitoringu un epidemioloģiskām analīzēm un parāda, ka sociālā nevienlīdzība veselības un slimību jomā ir universāla parādība, kas ir atkarīga no dažādām sociālās diferenciācijas iezīmēm.

Turklāt ir skaidrs, ka paaugstināts polifarmācijas risks ir cilvēkiem ar zemu sociālo atbalstu vai ierobežotiem sociālajiem tīkliem, piemēram, imigrantiem un sociāli maznodrošinātajiem. Šāda veida zāles var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma, un tas ir steidzami jārisina.

Politikas pasākumi un ieteikumi

Pētījumā ir ieteikti konkrēti politikas pasākumi, lai samazinātu neatbilstošu medikamentu lietošanu un uzlabotu veselības vienlīdzību. Nepieciešamību novērst nevienlīdzību veselības jomā vēl vairāk uzsver slimību riska atšķirības vidējā un vecāka gadagājuma vecumā, ko nosaka agrīnās bērnības ietekme.

Rezumējot, pašreizējie pētījumi ne tikai izceļ aktuālās problēmas narkotiku piedāvājumā, bet arī aicina uz tālejošas diskusijas par sociālo mobilitāti, ienākumiem un izglītības pieejamību, lai ilgtspējīgi veicinātu iedzīvotāju veselību. Ņemot vērā iesniegtos secinājumus, ir būtiski uzlabot nelabvēlīgo grupu veselības apstākļus. Jau tagad redzams, ka sociālā nevienlīdzība būtiski ietekmē daudzu cilvēku veselību un labklājību.

Papildinformāciju par veselību noteicošajiem sociālajiem faktoriem skatiet Roberta Koha institūtā un konkrēto tematu par sociālo nevienlīdzību. Bioeg.

Plašā to veselības problēmu analīze, kas skar sociāli nelabvēlīgās grupas, norāda uz steidzamu vajadzību rīkoties, lai uzlabotu veselības aprūpi. [Kleine Zeitung] pētījuma rezultāti (https://www.kleinezeitung.at/service/newsticker/chronik/19716781/aermere-mit-hohem-risk-fuer-bessere-gesundheitspflege) ir spēcīgs aicinājums veikt visaptverošu iejaukšanos un politiskus pasākumus.