Slepenā korespondence starp Bahmanu un Böll atklāj!

Slepenā korespondence starp Bahmanu un Böll atklāj!

Niendorf, Deutschland - Ingeborga Bahmana un Heinriha Bölla korespondences publicēšana atkal ir stimulējusi literāro ainavu. Grupa, kuru rediģēja Renāts Langers, apgaismo divu svarīgo autoru īpašo draudzību un dialogu, kuri tikās 1952. gada maijā 47. grupas konferencē Niendorfā uz Baltijas jūras. Savā priekšvārdā Hanss Höllers apraksta saraksti kā sava veida izvairīšanos no personīgiem konfliktiem, kas bija svarīgi, lai abi rakstnieki saglabātu savu pašnovērtējumu un apgūtu literārā biznesa izaicinājumus. Abi autori, ieslodzīti savās bažās, apspriež jautājumu "Ko mēs darām no savas dzīves?" Viņu 122 korespondences gabalos - 58 Bačmana un 64 burti - Böll.

Pirmā Bahmana vēstule Böll, kas tika uzrakstīta 1952. gada decembrī, ir atbilde uz pazaudētu vēstuli no Böll. Šajā sarakstē ne tikai savstarpēja atzinība kļūst skaidra, bet arī eksistenciālā nenoteiktība, ko izjuta abi rakstnieki. Böll, kurš bija deviņus gadus vecāks, nācās saskarties ar ģimenes un finansiālām rūpēm, kamēr Bahmans centās pēc neatkarības, neskatoties uz viņas talantiem. Nereaģējot uz privātām atklāsmēm vai dzejoloģiskām debatēm, sarakste joprojām apgaismo dziļas tēmas, kas veidoja abu autoru dzīvi un darbu.

Literārā draudzība, kas dokumentēta

Lai arī draudzība starp Bahmanu un Böllu ir mazāk pazīstama kā viņu attiecīgajām attiecībām ar citiem literārajiem izmēriem, viņu vēstules reģistrē vērtīgu viņu literārās attīstības daļu. Abu autoru biogrāfijās otra parasti tiek pieminēta tikai garāmgājienā, tāpēc šī sarakste tiek uzskatīta par retu un vērts lasīt pētniecības un izpratnes avotu. Sarakstes publikācija piedāvā arī ieskatu abu rakstnieku personīgajās domās, tālu no viņu pazīstamākajām lietām un draudzības ar citiem, piemēram, Maksu Frishu, Polu Celanu vai Hansu Magnusu Enzensbergeru.

Pēdējā Böll vēstule, kas ietverta sējumā, ielūgums uz konferenci 1972. gada jūlijā, iezīmēja svarīgu saraksti. Gandrīz gadu vēlāk, 1973. gada 17. oktobrī, Böll saņēma ziņas par Bahmana nāvi. Sāpes un maigums, ko Böll pauž savā nekrologā par "der Spiegel", ir arī jaunās grupas sastāvdaļa un ilustrē dziļo saikni starp šīm divām vācu valodas literatūras personībām. Šis nekrologs novērš plaisu starp draudzību un zaudējumiem un noapaļo unikālu literāro attiecību dokumentāciju.

Papildus Bahmana un Bölla vēstulēm literārā pasaule attiecas arī uz citiem svarīgiem darbiem. Nesen publicētais Bahmana teksts "Augstākā vieta sakritībām", kas raksturots kā viens no visdrosmīgākajiem un eksperimentālajiem, un publikācija Hugo Balls Dada iežogojumā parāda vācu valodas literārā diskursa dažādību un Bačmannu un Böll darba turpmāko nozīmi šajā kontekstā.

Šo vēstuļu apstrāde un publicēšana ne tikai uzsver draudzību starp Bahmanu un Böllu, bet arī to māksliniecisko un eksistenciālo izaicinājumu sarežģītību, kas abi galu galā apvienojās viens ar otru.