Ķīna: Trampa Hārvardas aizliegums pasliktina ASV tēlu studentiem

Ķīna: Trampa Hārvardas aizliegums pasliktina ASV tēlu studentiem

Trampa administrācijas lēmums Hārvardas universitāte liedz starptautisku studentu uzņemšanu, ir radījis viļņus Ķīnā. Amatpersonas un komentētāji uz to raugās caur vienu objektīvu: pieaugošo sāncensību starp Vašingtonu un Pekinu.

Politiskā spriedze un izglītība

Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis piektdien sacīja: "Ķīna vienmēr ir noraidījusi izglītības sadarbības politizāciju." Viņš piebilda, ka ASV solis tikai "aptraipīs tās tēlu un reputāciju pasaulē". Līdzīgas reakcijas bija arī Ķīnas sociālajos medijos, tostarp piebilde: "Ir jautri skatīties, kā viņi iznīcina paši savus spēkus", kas Weibo platformā saņēma daudz atzīmju Patīk.

Citā komentārā bija rakstīts: "Tramps atkal ir nācis palīgā", atsaucoties uz mirkļbirku par ziņām, kurām bija desmitiem miljonu skatījumu. "Starptautisko studentu pieņemšana darbā ir... galvenais veids, kā piesaistīt labākos talantus! Vai tad, kad šis ceļš ir nogriezts, Hārvarda joprojām būs tā pati Hārvarda?"

Konflikts starp Hārvardu un ASV valdību

Iekšzemes drošības departamenta (DHS) paziņojums liecina par nepārprotamu konflikta eskalāciju starp vecāko un bagātāko Ivy League universitāti un Balto namu. Tā ir daļa no lielākiem centieniem pārņemt kontroli starptautiskie studenti ASV kā daļa no imigrācijas viļņa. Trampa administrācija jau ir atcēlusi simtiem studentu vīzu gandrīz katrā štatā, kas ir daļa no plašākas imigrācijas ofensīvas.

Spriedze starp Hārvardu un Trampa administrāciju pastāv jau vairākus mēnešus, administrācijai pieprasot izmaiņas universitātes pilsētiņas darbībā. Uzmanības centrā ir ārvalstu studenti un darbinieki, kas piedalījās pretrunīgi vērtētajos protestos universitātes pilsētiņā saistībā ar konfliktu starp Izraēlu un Hamas.

Pieaugošais ģeopolitiskais konflikts

Tomēr vīzas atcelšana nav tikai konflikts starp universitāti un ASV prezidentu. Tā ir arī jaunākā izpausme padziļinātajai plaisai starp divām lielvarām. Jau gadiem ilgi Ķīna uz ASV ir nosūtījusi vairāk starptautisko studentu nekā jebkura cita valsts. Šīs dziļās izglītības līnijas tagad pārveido pieaugošā ģeopolitiskā sāncensība, kas ir... notiekošais tirdzniecības un tehnoloģiju konflikts ir aizdegusies.

Hārvardas reakcija

ASV IDD sekretāre Kristi Noema savā paziņojumā sacīja: "Šī administrācija uzskata, ka Hārvards ir atbildīgs par vardarbības, antisemītisma veicināšanu un sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju universitātes pilsētiņā." The paziņojums IDD ietvēra apgalvojumus par saikni starp Hārvardu un Ķīnas iestādēm vai personām, kas saistītas ar militāriem pētījumiem. Pastāv arī saites ar Trampa administrācijas melnajā sarakstā iekļautu vienību saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Hārvarda neatbildēja uz CNN pieprasījumu par iespējamām partnerattiecībām. Savā tīmekļa vietnē universitāte paziņoja, ka tā ir "apņēmusies saglabāt iespēju uzņemt starptautiskus studentus un zinātniekus no vairāk nekā 140 valstīm, kas bagātina universitāti un šo valsti."

Ietekme uz starptautiskajiem studentiem

Amerikas elitāro universitāšu spēja piesaistīt labākos studentus no visas pasaules jau sen tiek uzskatīta par izšķirošu faktoru Amerikas zinātniskajā un tehnoloģiskajā stiprumā, kā arī par nozīmīgu šo iestāžu ienākumu avotu. IDD lēmums ne tikai liedz Hārvardai uzņemties starptautiski nākamajā akadēmiskajā gadā, bet arī pieprasa pašreizējiem starptautiskajiem studentiem pāriet uz citu universitāti, lai saglabātu savu statusu.

Starptautiskie studenti veido vairāk nekā ceturto daļu no Hārvardas studentu kopuma, savukārt Ķīnas studenti pārstāv lielāko starptautisko grupu, sacīja viens. statistika no Hārvardas Starptautiskā biroja.

Starp šiem studentiem ir 30 gadus vecais Fandžou Dzjans, Hārvardas Kenedija skolas students, kurš nespēja noticēt, ka viņa universitātes statuss ir apdraudēts, un nekavējoties sāka apšaubīt, vai viņa vīza joprojām ir derīga. "Es biju absolūtā šokā uz dažām minūtēm. Es nekad nedomāju, ka administrācija varētu iet tik tālu," sacīja Dzjans, kurš ir arī izglītības konsultāciju firmas dibinātājs, kas palīdz ārvalstu studentiem iekļūt Amerikas Savienoto Valstu elites universitātēs.

Izglītības attiecību nākotne

Hārvarda ir apmācījusi daudzas ievērojamas ķīniešu personas, piemēram, bijušo vicepremjeru Liu He, kuram Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā bija galvenā loma sarunās par tirdzniecības darījumu Pirmā fāze. Taču šīs attiecības pēdējos gados arvien vairāk tiek pārbaudītas, jo ASV arvien vairāk uzskata Ķīnu par tehnoloģisku sāncensi un draudus tās lielvaras statusam. Vairāk nekā 277 000 ķīniešu studentu 2023.–2024. mācību gadā studēja ASV, salīdzinot ar vairāk nekā 372 000 2019.–2020. gada kulminācijas gadā – samazinājums, kas sakrīt ar Covid-19 pandēmiju, bet arī pieaug spriedze starp abām valdībām.

Pieaugošais nacionālistiskais noskaņojums un uzsvars uz nacionālo drošību Ķīnā ir arī licis pārdomāt Amerikas un Ķīnas universitāšu vērtību.

Ietekme uz nākamajām paaudzēm

Iekšzemes drošības departamenta apgalvojumi par Hārvarda institucionālajām saitēm ar struktūrām un personām ar militārām saitēm atspoguļo Vašingtonā dziļi iesakņojušās bažas par Ķīnas piekļuvi sensitīvām amerikāņu tehnoloģijām ar akadēmisko aprindu starpniecību. Lai novērstu draudus, ka ķīniešu studenti veic spiegošanu Amerikas teritorijā, Tramps savā pirmajā pilnvaru termiņā ieviesa aizliegumu, kas faktiski neļauj zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventiem no militārām Ķīnas universitātēm saņemt vīzas uz ASV.

Šīm norisēm ir satraucoša ietekme uz daudziem studentiem, kuri šobrīd dzīvo neziņā par savu akadēmisko un profesionālo nākotni. Jau tagad vismaz ducis augstākā līmeņa akadēmiķu ar saknēm Ķīnā un strādājuši Amerikas Savienotajās Valstīs, pēdējos gados ir pieņēmuši amatus ievērojamās Ķīnas universitātēs. Tādiem studentiem kā Sofija Vu (22) no Ķīnas dienvidiem, kura šoruden tika uzņemta Hārvardas absolventu programmā, situācija šķiet kā politiska ķīlniece: "Es negaidīju, ka administrācija pieņems tik neracionālu lēmumu, un es uzskatu, ka tas ir vairāk sods nekā politisks lēmums."

Izmaiņas izglītības sistēmā un ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Ķīnu varētu būtiski ietekmēt turpmākās izglītības attiecības.