2024. gads: draud karstuma rekords – pirmo reizi tiks pārsniegta 1,5°C atzīme!

2024. gads: draud karstuma rekords – pirmo reizi tiks pārsniegta 1,5°C atzīme!

Satraucošas prognozes: 2024. gads būs visu laiku karstākais gads!

Pasaule ir uz sliekšņa! Saskaņā ar Copernicus klimata pārmaiņu dienesta datiem 2024. gads gandrīz noteikti būs karstākais gads cilvēces vēsturē. Gads, kas pārsniegs kritisko robežu 1,5 grādi pēc Celsija – punkts, kas ir izšķirošs mūsu planētas aizsardzībai!

Biedējošie dati liecina, ka globālā temperatūra no 2023. gada janvāra līdz novembrim bija tik augsta, ka pagājušajā gadā tā pazemināsies. "Ir gandrīz droši, ka 2024. gads būs siltākais gads," teikts ES aģentūras jaunākajā ikmēneša ziņojumā.

Nepieredzēti karsta vasara

Zinātnieki ir vienisprātis: pašreizējais siltais periods ir visintensīvākais, kādu Zeme ir piedzīvojusi pēdējo 125 000 gadu laikā. Pagājušais mēnesis bija otrs siltākais novembris reģistrētajā laikā, un Portugālē reģistrēts visu laiku karstākais novembris ar vidējo temperatūru par 2,69 grādiem pēc Celsija skalas virs 1981. gada līdz 2010. gada vidējiem rādītājiem.

Satraucošie mērījumi iegūti no miljardiem datu punktu, kas savākti no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteoroloģiskām stacijām. Šī precīzā informācija ir ļoti svarīga, lai izprastu globālās sasilšanas apjomu.

Kritiskais punkts ir sasniegts!

2024. gads būs ne tikai karstākais gads, bet arī pirmais kalendārais gads, kas būs par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija skalas augstāks par pirmsindustriālā laikmeta temperatūru. Šīs vērtības ir satraucošas, jo zinātnieki brīdina, ka šīs robežas ilgtermiņa pārsniegšana var radīt katastrofālas sekas uz mūsu planētu. Starptautiskā sabiedrība Parīzes klimata nolīgumā ir apņēmusies saglabāt sasilšanu šajā drošākā līmenī, taču realitāte ir pavisam citāda!

Pašreizējie pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām ir pilnīgi neadekvāti. Oktobrī ANO brīdināja, ka mēs virzāmies uz katastrofālu 3,1 grādu pēc Celsija. Oglekļa dioksīda emisijas, galvenokārt no fosilā kurināmā sadedzināšanas, turpina pieaugt, neskatoties uz globālajiem solījumiem atteikties no oglēm, naftas un gāzes.

Klimata pārmaiņu sekas jau ir jūtamas: šogad ir bijuši postoši plūdi Spānijā un Kenijā, spēcīgas tropiskās vētras ASV un Filipīnās, kā arī bargs sausums un meža ugunsgrēki Dienvidamerikā.

ANO klimata sarunās novembrī bagātās valstis solīja ik gadu līdz 2035. gadam atvēlēt 300 miljardus dolāru, taču šī summa tiek uzskatīta par pilnīgi nepietiekamu, lai novērstu gaidāmās katastrofas.