2024. gads: Record siltums apdraud-1,5 ° C atzīme tiek pārsniegta pirmo reizi!

2024. gads: Record siltums apdraud-1,5 ° C atzīme tiek pārsniegta pirmo reizi!

Satraucošās prognozes: 2024 būs karstākais gads jebkad!

Pasaule atrodas uz bezdibeņa! Saskaņā ar Copernicus klimata pārmaiņu dienesta teikto, karstākais gads cilvēces vēsturē noteikti būs karstākais gads 2024. gadā. Gads, kas pārsniegs kritisko robežu 1,5 grādos pēc Celsija - punkts, kas ir izlēmīgs mūsu planētas aizsardzībai!

Drausmīgie dati liecina, ka globālā temperatūra no 2023. gada janvāra līdz novembrim bija tik augsta, ka iepriekšējā gadā tās ieliks ēnā. "Ir praktiski skaidrs, ka 2024. gads būs visu laiku siltākais gads," savā pašreizējā mēneša ziņojumā paziņoja ES aģentūra.

Bezprecedenta karstuma vasara

Zinātnieki piekrīt: pašreizējais siltuma periods ir visintensīvākais, ko Zeme ir pieredzējusi pēdējo 125 000 gadu laikā. Pagājušajā mēnesī novembra otrais siltums ir bijis novembris kopš ierakstu sākuma, un Portugāle reģistrēja savu karstāko novembri ar vidējo temperatūru, kas bija 2,69 grādi pēc Celsija virs vidējā līmeņa no 1981. līdz 2010. gadam.

Satraucošie mērījumi nāk no miljardiem datu punktu, ko savākti satelīti, kuģi, lidmašīnas un laika stacijas. Šī precīza informācija ir būtiska, lai izprastu globālās sasilšanas apmēru.

Kritiskais punkts tiek sasniegts!

2024 ne tikai karstākais gads, bet arī pirmais kalendārais gads, kas ir vairāk nekā 1,5 grādi pēc Celsija virs iepriekšējās vērtības. Šīs vērtības ir satraucošas, jo zinātnieki brīdina, ka šīs robežas ilgstošai pārsniegšanai mūsu planētai varētu būt katastrofiskas sekas. Starptautiskā sabiedrība Parīzes klimata nolīgumā ir pieņēmusi, lai saglabātu sasilšanu šajā drošākajā līmenī - bet realitāte izskatās ļoti atšķirīga!

Pašreizējie klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumi ir pilnīgi nepietiekami. Oktobrī ANO brīdināja, ka mēs dodamies uz katastrofālu pieaugumu par 3,1 grādiem pēc Celsija. Oglekļa dioksīda emisijas, kas galvenokārt rodas no fosilā kurināmā sadedzināšanas, turpina pieaugt, lai gan visā pasaulē ir solījumi novērst ogles, naftu un gāzi.

Klimata pārmaiņu sekas jau var būt jūtamas: šogad bija postoši plūdi Spānijā un Kenijā, vardarbīgas tropiskās vētras ASV un Filipīnās, kā arī smagais sausums un meža ugunsgrēki Dienvidamerikā.

ANO klimata sarunās novembrī turīgās valstis līdz 2035. gadam ir apsolījušas 300 miljardus dolāru gadā, taču šī summa tiek uzskatīta par pilnīgi nepietiekamu, lai novērstu gaidāmo katastrofu.