Vilki Karintijā: veselā saprāta uzvara vai draudošās briesmas?

Vilki Karintijā: veselā saprāta uzvara vai draudošās briesmas?

Pēdējais ES lēmums pazemināt vilku aizsardzības statusu izraisa rūgtas diskusijas un sašutumu Karintijas lauksaimnieku vidū. Kā ziņo Karintijas Lauksaimniecības kamera, šis lēmums tika atzīmēts kā “veselā saprāta uzvara”. Prezidents Zigfrīds Hūbers uzskata, ka nekontrolēta vilku izplatība vairs nav ilgtspējīga. Viņš un citi lauksaimniecības pārstāvji tagad aicina nekavējoties veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo īpaši Bernes konvencijā un Dzīvotņu direktīvā, lai atvieglotu ganību slogu. Eiropā vilku populācija ir pieaugusi līdz aptuveni 20 300 dzīvniekiem, kā rezultātā katru gadu tiek nogalināti aptuveni 65 000 mājlopu, turpināja Hūbers.

Lauksaimniecības reakcijas

No lauksaimniecības viedokļa reakcija uz šo lēmumu ir bijusi nemainīgi pozitīva. Lauksaimniecības darbinieks Martins Grūbers šo attīstību raksturoja kā “svarīgu pirmo soli” ES mēroga vilku pārvaldībai. Ziņas tika atzīmētas arī politiskā līmenī: lauksaimniecības ministrs Norberts Totšnigs to uzskata par pavērsienu, lai atvieglotu lielo plēsēju regulēšanu. Totšnigs brīdināja, ka problēma sniedzas daudz tālāk par dzīvnieku zaudējumiem, jo ​​vilki arvien vairāk zaudē bailes no cilvēkiem. Šajā kontekstā viņš uzsvēra nepieciešamību novērst vilku uzbrukumus, lai garantētu iedzīvotāju drošību.

Tomēr situāciju pasliktina jautājums, cik ilgs laiks varētu paiet, līdz tiesiskais regulējums tiks faktiski sakārtots. Pēc LK prezidenta Hūbera domām, veto apstrīdēšana lēmumam vēl varētu būt spēkā trīs mēnešu laikā, taču tiek uzskatīta par maz ticamu. Tāpēc atliek gaidīt, cik ātri ES un tās dalībvalstis rīkosies. Kamēr aizstāvji uzstāj uz aizsardzības statusa mīkstināšanu, vides grupas, piemēram, Pasaules Dabas fonds, brīdina par šī lēmuma iespējamām negatīvajām sekām un tā vietā aicina palielināt ganāmpulka aizsardzību. Pasaules Dabas fonda eksperts Kristians Pihlers šo lēmumu raksturoja kā "viltus signālu" un aicināja veikt zinātniski pamatotākus pasākumus ganāmpulku aizsardzībai.

Attīstība liecina par nelīdzsvarotību starp lauksaimniecības un sugu aizsardzības interesēm, un pieaug spiediens uz ES beidzot atrast risinājumu, kas būtu taisnīgs abām pusēm. Nākamās nedēļas būs ļoti svarīgas, lai redzētu, vai pamatnostādņu izmaiņas patiešām tiek īstenotas un kādus turpmākos pasākumus veiks Eiropas iestādes.