Ungārija pasludina Antifa par teroristu grupējumu: Orbans novelk skaidras robežas!
Ungārija pasludina Antifa par teroristu organizāciju. Orbans aicina veikt ES klasifikāciju un preventīvus pasākumus pret grupām.

Ungārija pasludina Antifa par teroristu grupējumu: Orbans novelk skaidras robežas!
Ungārija nacionālo teroristu organizāciju sarakstu pirmo reizi publicēja 2025. gada 27. septembrī. Cita starpā šajā sarakstā ir kustība Antifa. Premjerministrs Viktors Orbans iepazīstināja ar pasākumiem, lai vērstos pret šīm grupām, pirms tās var pastrādāt noziegumus. Nesen Oficiālajā Vēstnesī publicētajā dekrētā ir skaidri noteikts, ka var iekļaut tikai tās organizācijas, kuras nav iekļautas ES vai ANO sankciju sarakstā. Tas ļauj Ungārijai noteikt finansiālas sankcijas uzskaitītajām grupām un iekļaut melnajā sarakstā vai aizliegt ieceļot ar šīm grupām saistītas personas.
Orbans raksturoja Antifa un ar to saistītās organizācijas kā teroristu organizācijas un uzsvēra, ka ir nepieciešami preventīvi pasākumi. "Jums ir jārīkojas pret Antifu, pirms viņi pastrādā noziegumus," viņš teica. Šī klasifikācija seko ASV prezidenta Donalda Trampa piemēram, kurš arī pirmdien klasificēja Antifu kā "teroristu organizāciju" pēc ultralabējā aktīvista Čārlija Kērka nāvējošā slepkavības mēģinājuma 10.septembrī.
Reakcijas un ekspertu viedokļi
Reakcijas uz Ungārijas iniciatīvu ir dažādas. Speciālisti norāda, ka Antifa vairāk ir politiska ideoloģija, nevis organizēta grupa. Tāpēc Antifa klasificēšanu kā teroristu organizāciju varētu uzskatīt par pretrunīgu. Tāpat tiek atzīmēts, ka Ungārija iepriekš nav uzturējusi teroristu grupu sarakstu, kas uzsver šī pasākuma novitāti.
Ārlietu ministrs Pēteris Szijjarto pieprasīja, lai Eiropas Savienība sekotu ASV valdībai šajā jautājumā un arī atzītu Antifa par "teroristu". Tas liecina, ka Ungārija ir ieinteresēta plašākā starptautiskā atbalstā savai pozīcijai.
Plašāks konteksts
Politiskā ekstrēmisma novērtējums Eiropā kļuvis svarīgāks, jo pieaug labējā spārna vardarbība. Pēdējos gados ir pieaudzis labējo teroristu uzbrukumu skaits, īpaši Vācijā, kur ir pieaudzis aizdomās turēto par terorismu aizturēto skaits, liecina drošības iestāžu ziņojumi, kas labējo ekstrēmistu vardarbību klasificē kā augstus draudus.
Sociālās tendences, kas saistītas ar ultranacionālistisku un ksenofobisku attieksmi, var veicināt labējo ekstrēmistu vardarbības pieaugumu. Šajā kontekstā jāmin “incel” subkultūras fenomens, kas arī kļūst arvien aktuālāks. Šo attīstību bieži veicina sociālie mediji, kas nodrošina ilgstošu radikalizāciju un rada vaļīgus tīklus.
Eksperti labējo ekstrēmistu vardarbību un labējo terorismu uzskata par parādību, kas ir plaši izplatīta visā Eiropā un kuras apmēri un izpausmes atšķiras. Ņemot vērā daudzos faktorus, kas ietekmē ekstrēmistu kustības, ir grūti sniegt precīzas prognozes par turpmāko attīstību.
Tādējādi nesenie lēmumi Ungārijā tiek interpretēti plašākā politiskajā kontekstā, kurā cīņa ar ekstrēmismu – gan no labās, gan kreisās puses – arvien vairāk tiek noteikta politiskā darba kārtībā.
Detalizētu labējo teroristu vardarbības analīzi Eiropā sk bpb.de. Tāpat tiks apspriesti izaicinājumi un briesmas, kas saistītas ar dažādiem ekstrēmistu strāvojumiem, ņemot vērā starptautisko un nacionālās drošības situāciju.
Debates par Antifa un tās klasificēšanu kā teroristu organizāciju turpinās veidot politisko diskursu Eiropā. Novērotāji vēlas redzēt, kā šīs situācijas attīstīsies un kādas turpmākās politiskās un sociālās sekas no tām radīsies.