Latvija plāno izstāties no Stambulas konvencijas: protesti Rīgā!

Latvija plāno izstāties no Stambulas konvencijas: protesti Rīgā!

2025. gada 31. oktobrī Latvijas parlaments pabeidza lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šāds lēmums ceturtdien pieņemts pēc vairāku stundu diskusijām un guvis atbalstu no vienas no trim kreisi centriskā valdības koalīcijas partijām. Tādējādi Latvija būtu pirmā ES valsts, kas izstātos no konvencijas, kas kopš tās ratifikācijas 2024.gadā ir nodrošinājusi svarīgu ietvaru sieviešu aizsardzībai pret vardarbību.

Stambulas konvencija tiek uzskatīta par pirmo starptautiski saistošo instrumentu Eiropā, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, un tajā ir noteikti daudzi upuru novēršanas un aizsardzības pasākumi. Tajā vardarbība pret sievietēm klasificēta kā nopietns cilvēktiesību pārkāpums un aicināts veikt visaptverošus pasākumus dzimumu līdztiesības uzlabošanai. Sieviešu tiesību organizācijas pauž nopietnas bažas, ka izstāšanās no konvencijas varētu iedragāt sieviešu aizsardzību Latvijā.

Protesti un reakcijas

Trešdien, dienu pirms Bundestāga lēmuma, Rīgā pret plānoto izbraukšanu protestēja ap 5000 cilvēku. Protestētāji skaidri norāda, cik svarīga ir Stambulas konvencija, lai panāktu progresu sieviešu tiesību jomā un seksuālās un ģimenes vardarbības upuru aizsardzībā. Īpaši pēc ratifikācijas 2024. gadā konvencija tika uzskatīta par svarīgu panākumu valdībai, kas, stājoties amatā 2023. gada septembrī, lielu uzmanību pievērsa sieviešu un dzimumu jautājumiem.

Izstāšanās no Stambulas konvencijas tagad jāapstiprina Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam. Tas varētu izraisīt turpmākas diskusijas valdībā un sabiedrībā, jo šī soļa sekas ir tālejošas.

Stambulas konvencijas priekšvēsture

Stambulas konvencija, ko 2011. gada 11. maijā parakstīja 13 valstis, tostarp Austrija, ietver visaptverošus noteikumus, lai apkarotu visa veida vardarbību pret sievietēm, tostarp tradicionālo praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības. Konvencija arī atzīst strukturālo vardarbību par galveno ar dzimumu saistītas vardarbības cēloni un aicina dalībvalstis veicināt gan juridisku, gan faktisku sieviešu un vīriešu līdztiesību.

• Österreich ratifizierte die Konvention am 14. November 2013, und sie trat am 1. August 2014 in Kraft.
• Die Nationale Koordinierungsstelle „Gewalt gegen Frauen“ wurde im Sommer 2015 eingerichtet.
• Die Konvention umfasst Verpflichtungen zur Gewaltprävention, zum Schutz von Opfern und zur Strafverfolgung.

GREVIO, ekspertu grupai, kas uzrauga Stambulas konvencijas īstenošanu, ir galvenā loma līgumslēdzēju valstu pasākumu novērtēšanā. Šī grupa var uzsākt īpašu izmeklēšanu un sniegt vispārīgus ieteikumus, jo īpaši nopietnu vai pastāvīgu vardarbības veidu gadījumos. Šīs neatkarīgās grupas locekļi tiek izvēlēti, ņemot vērā viņu godprātību un zināšanas attiecīgajās jomās.

Latvijas gaidāmā izstāšanās varētu izraisīt svarīgas diskusijas par starptautisku instrumentu nepieciešamību un vērtību sieviešu tiesību aizsardzībai ES. Vai valdība Rīgā ņems vērā aktīvistu bažas, rādīs tuvākās dienas.

Papildinformāciju par Stambulas konvencijas kontekstu un sīkāku informāciju sk vienna.at, bmfwf.gv.at un institut-fuer-menschenrechte.de.