Cīņa par Ukrainu: palīdzība vai pretošanās ES?

Cīņa par Ukrainu: palīdzība vai pretošanās ES?

Diskusija par militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai ir uzņēmusi apgriezienus, jo īpaši tiek apšaubīta Dienvideiropas valstu nostāja. Skaļi Maza avīze Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni izrāda bažas par papildu aizsardzības izdevumu finansēšanu un pauž nepieciešamību palielināt arī savus aizsardzības izdevumus. Turklāt viņa spāņu kolēģis skaidroja, ka Spānija jau ir apņēmusies sniegt miljardus lielu militāro palīdzību, negaidot priekšlikumus no ES, tādējādi palielinot spiedienu uz citām ES valstīm, lai tās rīkotos ātrāk.

Otrdien Briselē notika izšķirošā ES ārlietu ministru sanāksme, kurā tika apspriests priekšlikums dubultot militāro palīdzību Ukrainai līdz 20 miljardiem eiro. Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta šo priekšlikumu, bet Dienvideiropas valstu noraidīšana vai nevēlēšanās izceļ atšķirīgās drošības intereses ES. Jo īpaši valstis, kas ir ģeogrāfiski tuvāk Krievijai, ir jutīgākas pret šīm norisēm Spogulis ziņots. Piemēram, Īrija un Malta vēl nav apņēmušās veikt nepieciešamos izdevumus.

Tāpēc debates atklāj ne tikai ģeopolitisko spriedzi, bet arī patiesos finansiālos un politiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES valstis, kurām jāatrod vienota līnija attiecībā uz militāro atbalstu Ukrainai. Austrijas jaunā ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere šajā sanāksmē piedalījās pirmo reizi un varēja veidot tiltu starp dažādajiem amatiem Savienībā.