ES plāno stingrus noteikumus: deportācijām jābūt ātrākām un vienkāršākām!

Ievērojamā solī ES Komisija migrācijas komisāra Magnusa Brunnera vadībā plāno reformēt kopš 2008.gada pastāvošo atgriešanas direktīvu.Jaunā likuma mērķis ir skaidrs: ātrāka un efektīvāka to cilvēku izraidīšana, kuriem nav uzturēšanās tiesību ES. Pēc Brunnera teiktā, pašlaik tikai 20 procenti cilvēku, pret kuriem tika izdots atgriešanas lēmums, faktiski ir izlidojuši no ES – situācija tiek uzskatīta par “nepieņemamu”. Preses konferencē viņš uzsvēra nepieciešamību pēc reformas, kas radītu skaidrus un vienotus noteikumus visā Eiropā, savukārt ES viceprezidente Henna Virkkunen solīja arī ieviest "kārtību mūsu mājā".

Priekšlikuma centrālais elements ir Eiropas atgriešanas rīkojuma ieviešana, kas paredzēts, lai ļautu izraidīšanas rīkojumus no vienas ES dalībvalsts automātiski piemērot arī citās dalībvalstīs. Ikviens, kurš vienā ES valstī saņem paziņojumu par izraidīšanu, nevar pārcelties uz citu ES valsti, lai iesniegtu jaunu patvēruma pieteikumu. Attiecībā uz draudošajām sekām noraidītajiem patvēruma meklētājiem priekšlikums paredz stingrus pasākumus: ikviens, kurš atsakās sadarboties ar repatriāciju, riskē ar sociālo pabalstu samazināšanu un pat ceļošanas dokumentu konfiskāciju. "Mēs sakārtojam savu māju," uzsvēra Brunners, uzsverot šīs reformas nozīmi, kas ietekmēs gan turpmāko sadarbību starp dalībvalstīm, gan attieksmi pret migrantiem ES.

Stingrāki noteikumi drošības riskiem

Īpaši satraucoši ir jaunie noteikumi, kas attieksies uz personām, kuras ir klasificētas kā drošības risks. Nākotnē viņus vajadzētu būt iespējai ātrāk ievietot apcietinājumā, gaidot izraidīšanu, un tiks dota iespēja pagarināt aizturēšanas ilgumu ilgāk par pašreizējiem 24 mēnešiem. Brunners paziņoja, ka drošu trešo valstu koncepcija tiks prezentēta līdz 2025.gada jūnijam, jo ​​šo valstu definīcija šobrīd ir nekonsekventa un neskaidra, kas tikai palielina deportāciju praktiskos izaicinājumus. Kritiķi, piemēram, Amnesty International, uzskata šo projektu par “jaunu zemo punktu” attiecībās ar migrantiem, jo ​​īpaši ņemot vērā īpašos “atgriešanās centrus”, ko var izveidot trešās valstīs, lai izmitinātu cilvēkus noteiktos apstākļos.

Lai gan plāni šķiet daudzsološi, jaunais likums joprojām ir paredzēts balsošanai ES Parlamentā, un tam ir jāiztur dažādu politisko grupu viedokļi. Par atbalstu ES jau liecina pozitīvas ÖVP atsauksmes, savukārt citas partijas, piemēram, Zaļie un FPÖ, norādīja uz bažām par cilvēktiesībām. Tomēr vēl viens solis pareizajā virzienā ir būtisks, lai risinātu nelegālās migrācijas jautājumu Eiropā, uzskata Brunners un viņa kolēģi, kuri cer uz ātru vienošanos par pašreizējo noteikumu reformu.