ES samits 2025: Stokers aicina rast risinājumus Irānai un migrācijai!

ES samits 2025: Stokers aicina rast risinājumus Irānai un migrācijai!

2025. gada 27. jūnijā kanclers Kristians Stokers (ÖVP) bija apmierināts ar ES samita norisi Briselē, kas noslēdzās īsi pirms pusnakts. Intensīvā darba kārtība aptvēra vairākus galvenos jautājumus, tostarp saspīlētās situācijas Tuvajos Austrumos, īpaši militāros konfliktus Irānā un humanitāro krīzi Gazas joslā. Stokers uzsvēra, ka steidzami ir jāsāk sarunas pēc militārajiem triecieniem Irānā un jādod kodolaģentūrai piekļuve kodolobjektiem.

Situācija Gazas joslā joprojām ir kritiska, jo joprojām tiek atteikts atbrīvot ķīlniekus un humanitārā situācija tiek raksturota kā nepieņemama. Austrija stingri iestājās pret asociācijas līguma starp ES un Izraēlu apturēšanu. Šo noraidījumu pauda arī kanclere Stokers, vienlaikus uzsverot dialoga nepieciešamību šajā jutīgajā situācijā.

Migrācijas politika un konkurētspēja

Vēl viena galvenā samita tēma bija migrācija, un 21 no 27 ES valstīm intensīvi strādāja pie risinājumiem. Austrija sniedz ievērojamu ieguldījumu šajā jomā. Stokers paziņoja par svarīgiem nākamajiem soļiem, piemēram, atgriešanas regulas ieviešanu, drošu trešo valstu definīciju un ārējo robežu aizsardzības uzlabošanu.

Uzmanības lokā bija arī diskusijas par kopējās patvēruma sistēmas reformēšanu un deportācijas centriem trešajās valstīs. Šajā kontekstā tika apspriestas iespējamās partnerattiecības ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Sadarbība ārpolitikā

Slovākijas nostāja attiecībā uz ES sankcijām pret Krieviju joprojām ir neskaidra. Lai gan esošais sankciju režīms tika pagarināts vēl par sešiem mēnešiem, pasākumi netika pastiprināti. Slovākija akceptēs atbalstu 18. sankciju paketei, kas vērsta uz enerģētikas un banku sektoru, kā arī ēnu floti, tikai tad, ja varēs garantēt drošas dabasgāzes piegādes. Arī ES valstīs pastāv domstarpības par sadarbību ar Izraēlu saistībā ar asociācijas līguma pārskatīšanu.

Kanclers Frīdrihs Mercs pēc nesenajiem ES un NATO samitiem pauda bažas par atbalstu Ukrainai. Papildus Ukrainai sniegtajai palīdzībai tika aktualizēts arī aizsardzības izdevumu jautājums, kurā tika apspriests Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas priekšlikums par ES konkurences fondu izmantošanu aizsardzībai un kosmosam. Mercs aicināja izstrādāt konkrētu politiku no NATO rezolūcijām un norādīja uz nepieciešamību stiprināt rūpniecību, jo īpaši ķīmisko rūpniecību, farmāciju un mašīnbūvi.

Ekonomiskie izaicinājumi un klimata mērķi

Galvenā loma samitā bija arī muitas konfliktam ar ASV. Mercs aicināja ātrāk vienkāršot sarunas un norādīja uz steidzamu nepieciešamību līdz 9.jūlijam noslēgt muitas līgumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas saskaņot ES klimata mērķus ar ekonomiskajām vajadzībām.

Vakariņās tika aktualizēta arī tēma par klimata mērķiem, kas sākotnēji nebija dienaskārtībā. Stokers norādīja, ka spēcīgai ekonomikai ir izšķiroša nozīme klimata mērķu sasniegšanā. Arī gaidāmā ES Komisijas priekšlikuma par klimata mērķiem 2040. gadam prezentācija ir paredzēta vēlāk, pat ja nav nolemts priekšlikumu atlikt.

Kopumā valstu un valdību vadītāji atbalstīja eiro ieviešanu Bulgārijā nākamgad, kas ir pozitīvs virziens ekonomikas integrācijai ES. Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies 2025. gada jūlijā, kamēr izaicinājumi un lēmumi, kas ietekmē Savienību, joprojām ir aktuāli.

Papildinformāciju par ES samita norisi skatiet vietnē Vienna.at. ZDF un Tagesschau.