ES deficīta procedūra: kā par to īsti domā austrieši!

ES deficīta procedūra: kā par to īsti domā austrieši!

2025. gada 28. martā MTV raidījums “Aktuell: Die Woche” ar raidījuma vadītāju Meinrādu Knapu, politisko konsultantu Tomasu Hoferu un aptauju veicēju Peteru Hajeku prezentēs aptauju par Austrijas iedzīvotāju attieksmi pret iespējamu ES deficīta procedūru. Aptauja, kas tika veikta no 24. līdz 27. martam un kurā piedalījās 500 balsstiesīgo austriešu, liecina, ka iedzīvotājiem šis jautājums ir lielā mērā vienaldzīgs. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem OTS 20% aptaujāto atzinīgi vērtē ES budžeta deficīta procedūru, bet 28% to noraida. Turklāt 24% uzskata, ka tēma nav svarīga, un 28% vai nu nezina, vai nesniedz nekādu informāciju.

Deficīta procedūras atbalsts un noraidīšana ir īpaši redzama atkarībā no vēlētāju grupas. Atbalstu iespējamai procedūrai izrāda 36% Zaļo vēlētāju, savukārt ÖVP un SPÖ balsotāju to dara tikai 30%. No otras puses, 43% FPÖ vēlētāju noraida deficīta procedūru, kas liecina par bažām par iespējamu ES paternālismu.

Izvairīšanās no pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras

Austrija veiksmīgi novērsa ES deficīta procedūru pēc finanšu ministra Gintera Mera un ES komisāra Valda Dombrovska tikšanās. Atsauksmes no Eiropas Komisijas apstiprināja, ka Austrijas iesniegtie pasākumi var samazināt deficītu zem 3% 2025. gadā. BMF Austrijas budžeta politikas suverenitāte varētu tikt saglabāta. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija Austriju nerevidē reizi sešos mēnešos.

Deficīta procedūras novēršanai ir pozitīvas finansiālas sekas Austrijai, tostarp zemākas procentu izmaksas finanšu tirgos, kas atvieglo aizdevumu ņemšanu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Šie notikumi ir īpaši svarīgi, jo Fitch bija pasliktinājis Austrijas perspektīvas pārmērīga budžeta deficīta procedūras draudu dēļ. Tomēr, novēršot tiesvedību, Austrijai ir iespēja turpināt uzņēmējdarbību ar izdevīgiem nosacījumiem.

Fiskālās politikas izaicinājums

Tomēr Austrija turpina cīnīties ar izaicinājumu izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP). SIP, kas noslēgts 1997. gadā un reformēts 2023. gadā, paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašreizējie dati liecina, ka Austrija sagaida jaunu parādu 3,7% apmērā 2024. gadā un 4,1% 2025. gadā, parāda attiecībai ap 80% izteikt.

Nākamās valdības uzdevums būs pārskatīt konkrētos pasākumus pieņemtās pasākumu paketes īstenošanai un nodrošināt, lai Austrija līdz gada beigām iesniegtu budžeta plānu. Lēmums par iespējamo deficīta procedūru tiks pieņemts ne agrāk kā janvārī ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē un ir skaidrs, ka bez deficīta procedūrām konsolidācijas prasība varētu būt virs 20 miljardiem eiro.

Koalīcijas sarunas starp ÖVP, SPÖ un NEOS liecina, ka deficīta procedūru jautājumam ir arī svarīga loma Austrijas politiskajā dienaskārtībā. Vienošanās par ietaupījumiem un pasākumiem ir ļoti svarīga, lai pārvarētu finanšu politikas izaicinājumus un tādējādi stiprinātu valsts budžeta rīcībspēju.