Elfrīda Jelineka: Es neesmu mirusi! – Viltus ziņas šokē fanus

Elfrīda Jelineka: Es neesmu mirusi! – Viltus ziņas šokē fanus

Otrdienas pēcpusdienā, 2025. gada 17. jūnijā, internetā strauji izplatījās ziņas par iespējamo austriešu Nobela prēmijas literatūrā Elfrīda Jelinekas (78) nāvi. Konts vietnē X (agrāk Twitter), kas izplatīja ziņojumu, vēlāk izrādījās mānīšana. Situācija izceļ izaicinājumus, ko rada viltus ziņas sociālajos medijos. Austriešu rakstnieks uz šo nepatieso ziņojumu reaģēja mierīgi un precizēja: "Tā ir otrā reize, kad esmu miris. Es esmu dzīvs."

Ziņas par iespējamo Jelinekas nāvi viltus kontā sākotnēji tika ievietotas pulksten 13:40. Mānīšana atklājās pulksten 14.08. kad konta operators itāļu žurnālists Tommaso Debenedeti atzina, ka tā ir mānīšana. Debenedeti nav sveša nepatiesu ziņojumu pasaule: viņš jau 2020. gadā izraisīja ažiotāžu ar nepatiesu nāves ziņojumu par operas zvaigzni Plāsido Domingo. Pēc tam Rowohlt pārstāve Nora Gotšalka apstiprināja, ka ziņojums par Jelinekas nāvi nav patiess. Daudzi Austrijas un Vācijas plašsaziņas līdzekļi, tostarp "Der Standard", sākotnēji ziņoja par nepatiesu ziņojumu un vēlāk atvainojās par tā izplatīšanu.

Viltus ziņu problēma

Šī epizode nav atsevišķs gadījums, bet ir daļa no satraucošas attīstības, kas digitālajā laikmetā kļūst arvien svarīgāka. Kā ziņo bpb, pieaug viltus ziņu, dezinformācijas un dezinformācijas izplatība, kas tiek apzināti izplatīta sociālajos medijos. Šāda nepatiesa vai maldinoša informācija apdraud ne tikai sabiedrības uzticēšanos medijiem, bet arī politiskajām institūcijām.

Pētījumi liecina, ka viltus ziņu radītā nenoteiktība ir saistīta arī ar zemo uzticēšanos medijiem. Jo īpaši 2016. gada vēlēšanu gads, kad Donalds Tramps tika ievēlēts par prezidentu, un Brexit referendums veicināja debates par viltus ziņām. Zinātniskie pētījumi atklājuši, ka mazāk nekā 1% satura, ko lietotāji redz sociālajos tīklos, tiek klasificēts kā viltus ziņas. Tomēr pat neliels dezinformācijas apjoms var būtiski ietekmēt viedokļu veidošanos un vēlēšanu rezultātus.

Pasākumi dezinformācijas apkarošanai

Ir veiktas dažādas iniciatīvas, lai apkarotu viltus ziņu izplatību. ES ir uzsākusi tādas programmas kā ES pret Disinfo un Eiropas Digitālo mediju observatoriju, lai cīnītos pret dezinformāciju. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme tiek uzskatīta arī par galveno pieeju nepatiesu ziņojumu apkarošanai. Tas attiecas ne tikai uz zināšanu sniegšanu, bet arī par mediju satura kritisku pārbaudi.

Saistībā ar Jelinekas nepatieso ziņojumu kļūst īpaši skaidrs, cik svarīgi ir būt informētam par dezinformācijas mehānismiem. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir būtiska, lai veicinātu uzticēšanos cienījamiem informācijas avotiem un atpazītu apšaubāmu saturu. Epizode par Elfrīdu Jelineku parāda ne tikai viltus ziņu riskus, bet arī nepieciešamību pēc uzlabotas mediju izglītības sabiedrībā.