Spiediens uz patvēruma meklētājiem: ES reformas rāda sākotnējos panākumus!

Spiediens uz patvēruma meklētājiem: ES reformas rāda sākotnējos panākumus!

Spiediens uz patvēruma meklētājiem ES arvien vairāk ietekmē un veicina integrāciju. Kā liecina jaunākie Exxpress ziņojumi, sociālie pabalsti vairs netiek izmaksāti bez nosacījumiem, kas patvēruma meklētājiem piedāvā papildu stimulus integrēties. Šī pasākuma mērķis ir panākt labāku pielāgošanos ES sociālajam un ekonomiskajam regulējumam.

Turklāt uzmanības centrā ir patvēruma politikas tēma ES. ES mērķis ir nodrošināt starptautisko aizsardzību trešo valstu valstspiederīgajiem. Šo centienu galvenais elements ir kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveide, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) juridiskais pamats. LESD 67., 78. un 80. pants nosaka šo tiesisko regulējumu, kas ir izstrādāts saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju un 1967. gada protokolu, kā paskaidrots Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

Patvēruma politikas attīstība

Pēdējo desmitgažu laikā ES patvēruma politikas attīstība ir nepārtraukti pieaugusi. Māstrihtas līgums 1993. gadā iekļāva starpvaldību sadarbību ES institucionālajā sistēmā. 1999. gada Amsterdamas līgums paplašināja ES iestāžu pilnvaras izstrādāt patvēruma tiesību aktus. Svarīgs solis bija koplēmuma procedūras ieviešana 2005. gadā, kas ļauj dalībvalstīm kopīgi lemt par patvēruma jautājumiem.

Tamperes programma 1999. gadā noteica pirmo lielo soli ceļā uz KEPS ieviešanu divos posmos, tostarp nosakot kritērijus un procedūras patvēruma pieteikumu izskatīšanai. Turklāt 2004. gada Hāgas programmā bija noteikts, ka otrā posma instrumenti jāpieņem līdz 2010. gada beigām.

Reformu iniciatīvas un izaicinājumi

Reformu pasākumu ietvaros 2020. gadā tika uzsākta jauna migrācijas un patvēruma pakete, kuras mērķis ir reformēt KEPS. Būtisks jauninājums ir ES Patvēruma aģentūras (EUAA) izveide, kas atbalsta dalībvalstis patvēruma procedūrās. 2024. gada 14. maijā tika pieņemti desmit jauni juridiskie instrumenti patvēruma un migrācijas pārvaldības reformai.

Šo pasākumu finansējumu nodrošina Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas 2021.-2027.gada budžetā palielināts līdz 9,9 miljardiem eiro un tiek atbalstīts no citiem ES finansējuma instrumentiem.

Paralēli šīm norisēm Apvienotajā Karalistē asas diskusijas izraisīja nesen pieņemtais Lielbritānijas dzimumu spriedums, kas nosaka, ka dzimuma identitāte ir balstīta uz bioloģiskām īpašībām. Šīs diskusijas ietekmē arī sociālo ietvaru, kurā attīstās patvēruma pieteikumi un integrācijas pasākumi.

Turklāt ES plāno panākt pilnīgu gāzes aizliegumu no Krievijas. Tas kalpo ne tikai enerģētiskās atkarības izbeigšanai, bet arī spiediena palielināšanai uz Maskavu. Kā ziņo Express, šī ir daļa no plašākas stratēģijas, kurā ņemti vērā gan ģeopolitiskie, gan sociālie aspekti.