Brīgers brīdina: Austrijas neitralitātei steidzami nepieciešama pārbruņošanās!
Bijušais ES militārais vadītājs ģenerālis Brīgers analizē Austrijas neitralitāti un ES aizsardzības politiku pēc Ukrainas kara.

Brīgers brīdina: Austrijas neitralitātei steidzami nepieciešama pārbruņošanās!
Ģenerālis Roberts Brīgers, kurš līdz 2025.gada maijam vadīja Eiropas Savienības Militāro komiteju, ir uzņēmies kritiku par Austrijas militāro neitralitāti un uzsvēris, ka tai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Viņa laikā, vadot Militāro komiteju, kļuva skaidrs, cik ļoti ES drošības un aizsardzības politika ir mainījusies kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Brīgers saskata nepieciešamību mainīt apziņu Centrāleiropā un aicina atgriezties pie operatīvas armijas. Viņaprāt, ir jāuzlabo militārā mobilitāte starp ES dalībvalstīm, lai tā atbilstu mainīgajām prasībām.
Brīgers Eiropas drošības situāciju raksturo kā nedrošu, lai gan Krievijas retorika ir skarba un kodolieroču taktiskās izmantošanas briesmas nevar noraidīt. Tomēr viņš uzskata, ka to tūlītēja izmantošana ir maz ticama. Ukrainas kontekstā pilnīga Ukrainas suverenitātes atjaunošana no militārā viedokļa ir nereāla. Viņš brīdina, ka konflikts varētu ilgt vismaz divus gadus un tam raksturīga dezinformācija un kiberuzbrukumi.
ES aizsardzības politika pārejas posmā
Kopš 2015. gada ES ir guvusi panākumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, taču šķiet, ka īsts izrāviens līdz šim nav izdevies. Karš Ukrainā licis Eiropas valstīm domāt par savu rīcības spēju palielināšanu. Bijušais ES Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uz nepieciešamību pēc Eiropas armijas norādīja jau 2015. gadā. KDAP turpmākās attīstības steidzamība šobrīd ir neapstrīdama, lai izdzīvotu konfrontējošā ģeopolitiskā vidē. Taču Austrijas iedzīvotāju viedoklis atspoguļo zināmu skepsi attiecībā uz iestāšanos NATO: pret šādu soli ir 64% austriešu, bet 91% uzskata neitralitāti par svarīgu.
Taču ievērojama iedzīvotāju daļa, proti, 67%, atbalsta intensīvāku drošības un aizsardzības politikas sadarbību Eiropā. Šī spriedze starp vēlmi pēc drošības un Austrijas neitralitātes ievērošanu ļauj diskutēt par turpmākajām stratēģijām. Austrijas valdība ir apņēmusies piedalīties KDAP, un neitralitāti garantē Īrijas klauzula.
Drošības sadarbības perspektīvas
Austrijas dalība ES militārajās misijās par spīti lielas iedzīvotāju daļas skeptiskajai attieksmei – 66% atbalsta sadarbības intensificēšanu pēc Ukrainas kara – liecina par gatavību sniegt ieguldījumu Eiropas drošībā. Tas notiek Eiropas Miera fonda ietvaros, kas mobilizē 2 miljardus eiro Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Brīgers arī aicina vairāk integrēt Eiropas aizsardzības nozari un izveidot kopējo aizsardzības aprīkojuma tirgu.
Austrija ir aktīvi iesaistījusies 12 no 60 Pastāvīgās strukturētās sadarbības (SSZ) projektiem. Turklāt ir fundamentāla nepieciešamība modernizēt militāro tehniku, jo iedzīvotāji valsts armiju uzskata par vāju. Tikai 3% savu bruņoto spēku ekipējumu vērtē kā “ļoti labu”.
Tāpēc karš Ukrainā ir pagrieziena punkts Eiropas drošības kārtībā. Paliks jautājumi par militārās neitralitātes situāciju, bruņojuma integrāciju un ES turpmāko lomu globālajā drošības arhitektūrā. Maza avīze un ESUT uzsvērt šīs norises, vienlaikus ÖGFE tiek izcelts iedzīvotāju viedoklis par to.