Bebrs zem uguns: Karintijas valdība plāno brutālas slepkavības!

Bebrs zem uguns: Karintijas valdība plāno brutālas slepkavības!

Kärnten, Österreich - Cīņa par bebra izdzīvošanu Karintijā virzās. Saskaņā ar dolomitenstadt , Karintes štata valdība plāno pielāgot priekšgala regulēšanu. Šis lēmums ne tikai izraisa satraukumu starp vides aizstāvjiem, bet arī rada pamatjautājumus par sugu aizsardzību.

Pašlaik Bebru populācija Karintijā ir aptuveni 1500 dzīvnieku. Kamēr štata valdība uzskata, ka pasākums, kas nepieciešams, lai regulētu bebru bojājumus, WWF kritizē plānus kā milzīgu uzbrukumu sugu aizsardzībai. WWF eksperte Sāra Layendecker uzsver, ka atļautajam slepkavību skaitam gadā jābūt vairāk nekā divkāršotam, ja nav paredzēts atsevišķiem gadījumiem, kurus prasa Eiropas likumi.

ekosistēma un bioloģiskā daudzveidība

Beberam ir būtiska loma ekosistēmā, it īpaši ņemot vērā pašreizējo klimatu un bioloģiskās daudzveidības krīzi. Savvaļasbioloģe Brigitte Komposch skaidro, ka bebru populācija tiek regulēta bez dabiskiem ienaidniekiem un ka tādi faktori kā teritoriju okupācija var ietekmēt dzīvnieku reprodukcijas ātrumu. Tāpēc iedzīvotāju uzturēšana ir svarīga arī ekosistēmas veselībai.

Turklāt vides aizstāvjiem ir nepieciešams izveidot banku strēmeles, kas uzlabo gan klimatu, gan veicina bioloģisko daudzveidību, vienlaikus palīdzot samazināt piesārņotājus ūdenī. Saskaņā ar dolomitenstadt ziņo ÖVP stāvokļa padomes loceklis Martins Gruber par zaudējumiem, kas tika nodarīti ar zvēriem. Tas parāda spiedienu, saskaņā ar kuru valsts valdībai ir jāveic ātri un efektīvi pasākumi.

Kritika un alternatīvi risinājumi

WWF prasa izņemt plānoto regulu un pārdomāt, darot ar bebriem. Vides aizstāvju acīs šī regulēšana ir tikai daļa no plašākas stratēģijas, kas ietver arī masīvu iejaukšanos citu aizsargājamo sugu, piemēram, vilka un ūdra, populācijās. Agrāk Conibear slazdi tika apstiprināti arī zivju podnieku noņemšanai, kas pārkāpj dzīvnieku labturības noteikumus Austrijā.

Problēmas, kas rodas no bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas, ir ne tikai lokāli, bet arī globāli svarīgas. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietvaros 2030. gadā mērķis ir atjaunot līdz 2050. gadam globālo ekosistēmu rezistenci un pietiekamu aizsardzību. Tas ietver arī to, ka vismaz 30 procenti jūras un zemes zonu ES jāaizsargā, lai ņemtu vērā biotopu daudzveidību, piemēram, eu-parlament

Kopumā bažas par dabas aizsardzību ir pretrunā ar ekonomiskajām interesēm Karintijā. Gaidāmie notikumi, kas saistīti ar bebru populāciju, ne tikai noteiks šo dzīvnieku nākotni, bet arī tai ir tālu ietekme uz visu reģiona ekosistēmu.