Uzbrūk bebriem: Karintijas valdība plāno brutālas slepkavības!

Uzbrūk bebriem: Karintijas valdība plāno brutālas slepkavības!

Cīņa par bebru izdzīvošanu Karintijā tuvojas galam. Skaļi Dolomīta pilsēta Karintijas štata valdība plāno pielāgot bebru noteikumus, kas nākamo piecu gadu laikā ļaus nogalināt līdz 740 bebriem. Šis lēmums ne tikai izraisa sajūsmu vides aizstāvju vidū, bet arī rada fundamentālus jautājumus par sugu aizsardzību.

Bebru populācija Karintijā šobrīd ir aptuveni 1500 dzīvnieku. Lai gan štata valdība uzskata, ka pasākums ir nepieciešams, lai regulētu bebru nodarītos postījumus, Pasaules Dabas fonds šos plānus kritizē kā masveida uzbrukumu sugu aizsardzībai. Pasaules Dabas fonda eksperte Sāra Lajendekere uzsver, ka atļautais slepkavību skaits gadā ir jāpalielina vairāk nekā divas reizes, neparedzot atsevišķu gadījumu izskatīšanu, ko paredz Eiropas tiesību akti.

Ekosistēma un bioloģiskā daudzveidība

Bebriem ir būtiska nozīme ekosistēmā, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi. Savvaļas bioloģe Bridžita Kompoša skaidro, ka bebru populācija tiek regulēta bez dabīgiem ienaidniekiem un tādi faktori kā teritorijas aizņemtība var ietekmēt dzīvnieku vairošanās ātrumu. Tāpēc iedzīvotāju skaita saglabāšana ir svarīga arī ekosistēmas veselībai.

Turklāt vides speciālisti aicina izveidot piekrastes robežas, kas gan uzlabos klimatu, gan veicinās bioloģisko daudzveidību, vienlaikus palīdzot samazināt piesārņotājus ūdenī. Skaļi Dolomīta pilsēta ÖVP reģionālās padomes deputāts Martins Grūbers ziņo, ka bebru nodarīto postījumu apjoms pieaudzis astoņas reizes. Tas parāda spiedienu uz štata valdību, lai tā ātri un efektīvi rīkoties.

Kritika un alternatīvi risinājumi

Pasaules Dabas fonds aicina atcelt plānoto regulējumu un pārdomāt, kā rīkoties ar bebriem. Vides aizstāvju skatījumā šī regula ir tikai daļa no plašākas stratēģijas, kas ietver arī masveida iejaukšanos citu aizsargājamo sugu, piemēram, vilku un ūdru, populācijās. Agrāk Conibear slazdi ir apstiprināti arī ūdru savākšanai, kas Austrijā pārkāpj dzīvnieku labturības noteikumus.

Problēmas, kas rodas no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ir svarīgas ne tikai lokāli, bet arī globāli. ES 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir līdz 2050. gadam atjaunot globālo ekosistēmu noturību un atbilstošu aizsardzību. Tas ietver arī to, ka vismaz 30 procenti ES jūras un sauszemes teritoriju ir jāaizsargā, lai ņemtu vērā biotopu daudzveidību, piemēram, šo. ES Parlaments ir noteicis.

Kopumā Karintijā dabas aizsardzības jautājumi ir pretrunā ar ekonomiskajām interesēm. Tuvākie notikumi bebru populācijas pārvaldībā ne tikai noteiks šo dzīvnieku nākotni, bet arī tālejoši ietekmēs visu reģiona ekosistēmu.