Kodoldiskusijas Romā: Irānas šaubas un Trumpa draudi!

Kodoldiskusijas Romā: Irānas šaubas un Trumpa draudi!

Rom, Italien - 2025. gada 18. aprīlī Romā notiek pašreizējās sarunas par kodolieročiem starp ASV un Irānu. Šajās diskusijās, kuras nodod Omāna, mērķis ir panākt jaunu vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, Rietumu valstis apsūdz Irānu par kodolieroču attīstību, kurus Teherāna dedzīgi noraida. Sarunas izriet no vairākām politiskām spriedzēm pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis ir vienpusēji izkāpušas no Starptautiskā kodolieroču (kopīgais visaptverošais rīcības plāns, JCPOA) Donalda Trumpa valdības pakļautībā.

Trump ir brīdinājis par militārām sekām pagātnē, ja šīs sarunas neizdodas. Pēc pirmās sarunu kārtas Maskatā abas puses diskusijas raksturoja kā "konstruktīvas", bet Irāna pauž "nopietnas šaubas" Vašingtonas nodomos. Sarunu ietvaros Vašingtona pieprasa atgriešanos urāna bagātināšanā līdz maksimāli 3,67 procentiem un tālejošu piekļuves atļauju starptautiskiem inspektoriem.

Uzticēšanās un neskaidrības

Irāna, no otras puses, uzstāj uz tiesībām mierīgi izmantot kodolenerģiju un noraida pilnīgu atteikšanos no urāna bagātināšanas. Šīs spriedzes vidū Teherāna arī prasa garantijas, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs neizkļūs no jauna vienošanās. Starptautiskie novērotāji ir skeptiski noskaņoti par šo sarunu panākumu iespējām, savstarpēji neuzticoties ASV sankcijām un Trumpa draudiem. Reģionālās drošības eksperti norāda, ka ilgtspējīgam izrāvienam ir maz iespēju bez pārliecības par būvēšanas pasākumiem.

Plašs kodoldiskusiju konteksts atklāj sevi, kad skatāties uz kodolieroču vēsturi. Diplomātiskie panākumi Vīnē 2015. gada jūlijā izraisīja sarunas par divpadsmit gadiem, kad Irāna apņēmās ievērojami samazināt tās kodoldarbības. Tas tika darīts apmaiņā pret ANO, ES un ASV pakāpenisku ekonomisko sankciju atcelšanu. Neskatoties uz to, ka šis līgums ir formāli derīgs līdz 2025. gada oktobrim, pašreizējie notikumi atkal ir sarežģījuši situāciju.

Pašreizējās attīstības un izaicinājumi

Pēc ASV izstāšanās no līguma Irāna sāka bagātināt urānu ārpus atļautajiem daudzumiem un tajā pašā laikā ierobežoja Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) kontroli. Pašreizējie ziņojumi liecina, ka Irāna ir ievērojami paplašinājusi savu bagātināšanu līdz 60 procentiem. Saskaņā ar IAEA ziņojumu, Irānai februāra sākumā bija gandrīz 275 kg urāna, kas bagātināja līdz 60 procentiem, kas ir dramatisks pieaugums. Ja tos varētu bagātināt līdz 90 procentiem, teorētiski tos varētu bagātināt.

Papildus tehniskajiem aspektiem ekonomiskā situācija Irānā ir satraucoša. Irānas valūta Rial ir zaudējusi vērtību un ir zemāka par zemu. Šī smagā finansiālā un ekonomiskā krīze apgrūtina valsti un noved pie dilemmas Irānas valdībai: lai gan tā saskaras ar ideoloģisku sarunu noraidīšanu ar ASV, tai ir arī jāievēro ekonomiskā realitāte.

Visbeidzot, var teikt, ka gaidāmajām sarunām ir izšķiroša nozīme gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Irānai. Politiskā un militārā spriedze reģionā ir augsta, un, lai arī Irāna sarunājas ar Rietumu valstīm, kā arī ar Krieviju un Ķīnu, atliek redzēt, cik lielā mērā abas puses ir gatavas panākt piekāpšanos un atrast pieņemamu ceļu abām pusēm.

For further information on the background of the negotiations and the geopolitical situation in Iran, we recommend the articles from Kosmo href = "https://www.bpb.de/themen/haher-mittlererenen/iran/303542/das-internationale-atomeginatramie-ein-er-git-tfalldattatum/"> bpb un tagesschau .