Kodolsarunas Romā: Irānas šaubas un Trampa draudi fokusā!

Kodolsarunas Romā: Irānas šaubas un Trampa draudi fokusā!

Pašreizējās ASV un Irānas kodolsarunas notiks Romā 2025. gada 18. aprīlī. Šo sarunu ar Omānas starpniecību mērķis ir panākt jaunu vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, rietumvalstis apsūdz Irānu par kodolieroču slepenu izstrādi, ko Teherāna kategoriski noliedz. Sarunas notiek pēc virknes politisku spriedzi pēc tam, kad ASV vienpusēji izstājās no starptautiskā kodollīguma (Joint Comprehensive Action Plan (JCPOA)) 2018. gadā Donalda Trampa administrācijas laikā.

Tramps jau iepriekš ir brīdinājis par militārām sekām, ja šīs sarunas neizdosies. Pēc pirmās sarunu kārtas Maskatā abas puses diskusijas raksturoja kā "konstruktīvas", taču Irāna pauda "nopietnas šaubas" par Vašingtonas nodomiem. Sarunu ietvaros Vašingtona aicina atgriezties pie urāna bagātināšanas līdz maksimāli 3,67 procentiem un piešķirt plašas piekļuves atļaujas starptautiskajiem inspektoriem.

Uzticēšanās un nedrošība

Savukārt Irāna uzstāj uz savām tiesībām mierīgi izmantot kodolenerģiju un noraida pilnīgu atteikšanos no urāna bagātināšanas. Šīs spriedzes apstākļos Teherāna arī pieprasa garantijas, ka ASV atkal vienpusēji neizstātos no jaunā līguma. Starptautiskie novērotāji skeptiski vērtē šo sarunu panākumu izredzes, pieaugot savstarpējai neuzticībai ASV sankciju un Trampa draudu dēļ. Reģionālie drošības eksperti norāda, ka bez uzticības veidošanas pasākumiem ir maza iespēja panākt ilgstošu izrāvienu.

Aplūkojot kodolvienošanās vēsturi, rodas bagātīgs kodolsarunu konteksts. Diplomātiskos panākumus Vīnē 2015. gada jūlijā izraisīja divpadsmit gadus ilgās sarunas, kurās Irāna apņēmās būtiski samazināt kodoldarbības. Tas bija apmaiņā pret ANO, ES un ASV ekonomisko sankciju pakāpenisku atcelšanu. Neskatoties uz to, ka šis līgums formāli ir spēkā līdz 2025. gada oktobrim, pašreizējās norises atkal ir sarežģījušas situāciju.

Pašreizējie notikumi un izaicinājumi

Pēc tam, kad ASV izstājās no līguma, Irāna sāka bagātināt urānu virs atļautā līmeņa, vienlaikus ierobežojot Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) kontroli. Jaunākie ziņojumi liecina, ka Irāna ir ievērojami palielinājusi savu bagātināšanu līdz 60 procentiem. Saskaņā ar SAEA ziņojumu februāra sākumā Irānā bija gandrīz 275 kg urāna, kas bagātināts līdz 60 procentiem, kas ir dramatisks pieaugums. Ar šiem daudzumiem, ja tos bagātinātu līdz 90 procentiem, teorētiski varētu pietikt, lai ražotu kodolieroci.

Papildus tehniskajiem aspektiem satraucoša ir ekonomiskā situācija Irānā. Irānas valūta riāls ir zaudējusi vērtību un ir rekordzemā līmenī. Šī smagā finanšu un ekonomikas krīze nomāc valsti un rada dilemmu Irānas valdībai: saskaroties ar ideoloģisku sarunu ar ASV noraidīšanu, tai vienlaikus ir jāseko līdzi ekonomiskajai realitātei.

Noslēgumā jāsaka, ka gaidāmās sarunas ir ļoti svarīgas gan ASV, gan Irānai. Politiskā un militārā spriedze reģionā ir augsta, un, lai gan Irāna risina sarunas gan ar Rietumu valstīm, gan Krieviju un Ķīnu, atliek noskaidrot, cik lielā mērā abas puses ir gatavas piekāpties un atrast abpusēji pieņemamu ceļu.

Lai iegūtu plašāku informāciju par sarunu fonu un ģeopolitisko situāciju Irānā, iesakām rakstus no Cosmo, bpb un ikdienas ziņas.