Armīns Volfs cīņā pret naidu internetā: Vai konstitucionālā valsts ir bezspēcīga?

Armīns Volfs cīņā pret naidu internetā: Vai konstitucionālā valsts ir bezspēcīga?

Naida apkarošanu internetā joprojām var raksturot kā juridisku izaicinājumu. Armīns Volfs, ORF-ZiB vadītājs, pašreizējā emuāra ierakstā pievēršas bezpalīdzīgajiem mēģinājumiem vērsties pret apvainojumiem un noziedzīgu saturu platformā X. Vilks regulāri sastopas ar naidošanām, rasistiskiem un politiski ekstrēmiem ierakstiem, ko izplata anonīms konts. Neraugoties uz valsts un ES tiesiskajiem regulējumiem, piemēram, 2021. gada likumu par naida apkarošanu internetā, likuma izpildes iespējas ir nestabilas. Kā ziņo Wolf, ziņojumam X nebija nekādas ietekmes, jo uzņēmums nesaskatīja savu vadlīniju pārkāpumu.

2024. gada septembrī advokāts Filips Lengls no Forarlbergas iesniedza kriminālsūdzību pret nezināmo autoru un lūdza atbrīvot lietotāja datus. Taču Vīnes Krimināltiesa izdeva informācijas rīkojumu, ko X ignorēja. Tāpat kā Īrijas tiesu varas gadījumā, kas pasludināja sevi par nekompetentu, jo dati netika fiziski uzglabāti, arī centieni ASV tika uzskatīti par neveiksmīgiem. Amerikas varas iestādes to neklasificēja kā prioritāru noziegumu. Šī pieredze liecina, ka pat ievērojamām personām ar juridisku atbalstu nav nekādu izredžu pret naidīgumu.

Digitālo pakalpojumu likuma izaicinājumi

Lai cīnītos pret šādām problēmām, 2024. gada 17. februārī stājās spēkā Digitālo pakalpojumu likums (DSA). [Tagesschau] ziņo, ka šis tiesiskais regulējums palīdz ātrāk vērsties pret nelegālu saturu internetā un jo īpaši apkarot naidu un naida runu sociālajos tīklos. Lielām platformām, kuras tiek uzskatītas par “vārtsargiem” un kurām ES ir vairāk nekā 45 miljoni lietotāju, ir pienākums ziņot iestādēm par aizdomām par gadījumiem un savlaicīgi noņemt nelegālu saturu. Saskaņā ar šo likumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, X, ir arī pienākums aizsargāt nepilngadīgos un ņemt vērā savu pakalpojumu psiholoģisko ietekmi.

Neraugoties uz šo progresu, šķiet, ka joprojām ir daudz neskaidrību, kas var novest pie ilgstošas ​​tiesvedības. Kritiķi, piemēram, parlamenta deputāts Patriks Breijers, brīdina, ka pārkāpuma definīcija ir problemātiska un ka valstis, iespējams, visā Eiropā var dzēst saturu, kas ir nelikumīgs tikai to teritorijā.

Pasākumi naida apkarošanai

Papildus DSA “Naids internetā apkarošanas likums” piedāvā paplašinātas juridiskās iespējas, lai apkarotu naidu internetā. Tiesiskie pasākumi cita starpā ietver naida sludinājumu dzēšanu un vieglāku vainīgo identificēšanu, ja to pieprasa apgabaltiesa. Tiešsaistes naida upuri arī gūst labumu no psihosociālā un juridiskā atbalsta bez maksas, kas būtiski uzlabo viņu situāciju.

Tieslietu ministrija ir arī Komitejas “Bez naida runas” dalībniece, kas darbojas kopš 2016. gada un veic nozīmīgu izpratnes veidošanas darbu. Tomēr ir skaidrs, ka tiesiskums un esošie noteikumi, piemēram, DSA, bieži tiek uztverti kā bezzobaini. Vilks izdara kritisku secinājumu: ceļš uz tiesisku darbību pret naida izlikšanu joprojām ir darbietilpīgs un nomākts, kas padara platformas kapitālisma struktūras par būtisku šķērsli.

Ņemot vērā visus šos izaicinājumus, tiesiskā cīņa pret naidu tiešsaistē joprojām ir galvenais sociālais jautājums, kas prasa visaptverošu rīcību un ciešu sadarbību starp likumdevējiem, platformām un pilsonisko sabiedrību.