Armēnija uzdrošinās mainīt kursu: pievienošanās ES ir sasniedzama!

Armēnija uzdrošinās mainīt kursu: pievienošanās ES ir sasniedzama!

Armēnija sper nozīmīgu soli ceļā uz Eiropu. Premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka valsts ir gatava uzsākt iestāšanās procesu Eiropas Savienībā (ES). Trešdien Erevānas parlaments ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par likumu, kas paredz, ka valdībai ir jāuzsāk šis process. Tas nozīmē skaidru pārrāvumu no tradicionālajām saitēm ar Krieviju, jo Armēnija bija Padomju Savienības daļa līdz 1991. gadam un kopš tā laika ir uzturējusi ciešas saites ar Kremli. Krone.at ziņo, ka centieni pievienoties ES notika uz nesenās Azerbaidžānas militārās ofensīvas fona Kalnu Karabahā, kuras rezultātā Armēnija jutās Krievijas pamesta.

Armēnija pagājušajā gadā piedzīvoja sāpīgu zaudējumu: Azerbaidžāna pilnībā pārņēma kontroli pār Kalnu Karabahu. Šajā krīzē pietrūka Krievijas militārā atbalsta, kas satricināja Armēnijas vadības uzticību Maskavai. Līdz ar to Armēnija ir iesaldējusi dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijas militārajā aliansē, kurā dominē Krievija, un aktīvi cenšas veidot ciešākas saites ar ES. Turklāt ar ASV tika parakstīts drošības līgums, lai stiprinātu savu aizsardzības stratēģiju. T-Online.de uzsver, ka ārlietu ministrs Ararats Mirsojans atzinīgi novērtēja ES lomu viņa valsts drošības interesēs.

Signāls kursa maiņai

Armēnijas parlamenta lēmumu pavadīja plašs iedzīvotāju atbalsts. Pilsoņu iniciatīva savāca vairāk nekā 50 000 parakstu likumprojektam par pievienošanos ES. Neskatoties uz pozitīvajiem signāliem, valdība uzsver, ka gala lēmums par iestāšanos ES ir jāpieņem referendumā. Nākamais darba kārtības solis ir oficiāls dialogs ar ES, lai izstrādātu pievienošanās ceļvedi. Tomēr, lai izpildītu iestāšanās prasības, ir jāuzsāk visaptverošas iekšpolitikas reformas.

Kamēr Armēnija maina savu ārpolitisko virzienu, Kremlis draud ar ekonomiskām sekām, ja tā pievienosies ES. Krievijas pārstāvis Dmitrijs Peskovs skaidri norādīja, ka vienlaicīga dalība Eirāzijas ekonomiskajā savienībā un ES nav savienojama ar Krieviju. Šāds solis varētu nopietni saspīlēt ekonomiskās attiecības, jo Krievija piegādā Armēnijai dabasgāzi un pārvalda svarīgu infrastruktūru. Tāpēc ir jāredz, kā Armēnija pārvaldīs šo līdzsvaru starp Rietumu ambīcijām un esošo atkarību no Krievijas.

Pēc ES Komisijas domām, Armēnija tiks vērtēta labvēlīgi, ja tā pretendēs uz dalību, lai gan neviena ES dalībvalsts nav publiski atbalstījusi pievienošanos. Tomēr ģeopolitiskā spriedze un Maskavas pakāpeniskā ietekmes zaudēšana varētu sniegt Armēnijai turpmākas iespējas pozicionēties Rietumos un bruģēt ceļu uz dalību.