Finansējums klimata aizsardzībai: izveidojiet darbavietas un samaziniet CO2 — rīkojieties tūlīt!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Klimata un enerģijas subsīdiju reformu procesu mērķis Austrijā ir līdz 2025. gadam palielināt efektivitāti un radīt darbavietas.

Finansējums klimata aizsardzībai: izveidojiet darbavietas un samaziniet CO2 — rīkojieties tūlīt!

2025. gada 6. aprīlī tika paziņots par visaptverošu reformu procesu klimata un enerģijas subsīdijām Austrijā. Šīs pārkārtošanas mērķis ir palielināt finansējuma efektivitāti, kas ir kļuvis neizbēgams, ņemot vērā saspringto budžeta situāciju. Klimata un enerģētikas fonda apjoms pērn bija 660 miljoni eiro, savukārt ikgadējais finansējums saskaņā ar Atjaunojamās enerģijas paplašināšanas likumu (EAG) bija viens miljards eiro.

Lai īpaši optimizētu finansēšanas ainavu, neatkarīgs institūts tiek uzdots analizēt esošos novērtējumus. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta četriem galvenajiem jautājumiem: kā pasākumi veicina ES tiesiskā klimata mērķu sasniegšanu? Cik lielā mērā var samazināt CO2 emisijas un ieviest izmaiņas uzvedībā? Kāda pievienotā vērtība tiek radīta un cik darba vietu tiek radīts? Un visbeidzot, kā subsīdijas atbalsta atkarības no enerģijas importa samazināšanu un piegādes drošību?

Svarīgi pamatprincipi un mērķi

Vēlamās reformas mērķis ir izveidot vienkāršāku, efektīvāku un pārskatāmāku finansēšanas ainu. Integrētas klimata un enerģētikas politikas pamatprincipi jo īpaši ir pieejamība un plānošanas drošība mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī piegādes drošības nodrošināšana globālās nenoteiktības laikā. Tiek uzsvērta arī ekoloģiskā efektivitāte klimatneitrālai nākotnei.

Pašlaik finansēšanas struktūru pārvalda vairākas nodaļas. Ir skaidra vēlme pēc mazāk sarežģītības, lielākas ietekmes un skaidriem pienākumiem. Fakti par vērtējumiem jāsniedz līdz vasarai. Ministrs Totschnig arī ir apliecinājis, ka visas līdz 2024. gada beigām uzņemtās finansējuma saistības tiks izmaksātas.

ES politika un klimata mērķi

ES strādā, lai izstrādātu tīrus enerģijas avotus kā alternatīvas fosilajam kurināmajam, lai samazinātu emisijas. Pašlaik vairāk nekā 20% no ES patērētās enerģijas nāk no atjaunojamiem avotiem. Deputāti aicināja 2022. gada decembrī ātrāk apstiprināt atjaunojamo enerģiju, piemēram, saules paneļus un vēja turbīnas. Ir arī jaunas subsīdijas ūdeņradim un jūrā ražotiem enerģijas avotiem.

Eiropas klimata aizsardzības politikas galvenais mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un samazināt videi un klimatam kaitīgas darbības. ES ir juridiski apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 procentiem. ES paketes REPower pasākumi atbalsta arī neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Pateicoties šai integrējošajai stratēģijai un plānotajām reformām valsts līmenī, tiks radīts pamats ilgtspējīgai un klimata ziņā efektīvai nākotnei, kas nesīs gan ekonomiskus, gan vides ieguvumus.

dolomitenstadt.at ziņo, ka…
europarl.europa.eu ziņo, ka…
Umweltbundesamt.de ziņo, ka...