Šoks pēc skolas apšaudes Grācā: skolēni izglābj dzīvības, skola apstājas!

Šoks pēc skolas apšaudes Grācā: skolēni izglābj dzīvības, skola apstājas!

2025. gada 11. jūnijā Grācā notika apšaude skolā, kas izraisīja lielu sašutumu visā Austrijā. Savus iespaidus par šo traģisko notikumu ZIB2 aprakstīja cietušās skolas direktora vietnieks Norberts Urabls. Sākotnēji skolēni dzirdēja neskaidrus sitienus, pirms tika informēti par šāvieniem un ievainojumiem. Taču skolēnu reakcija bija iespaidīga: viņi cēla barikādes un slēdza durvis, pielietojot teorētiskās zināšanas no iepriekšējām ugunsdzēsības mācībām. Urabls uzsvēra, ka viņi būtu varējuši novērst daudzus nāves gadījumus.

Ātrās palīdzības dienesti uz vietas ieradās ātri, ko Urabls uzsvēra kā ārkārtīgi pozitīvu. Viņš uzteica policiju un neatliekamās palīdzības dienestus par efektīvu evakuāciju un atbalstu. Neskatoties uz šiem ātrajiem pasākumiem, evakuācijas laikā nebija skaidrs, kas noticis ar vainīgo. Skolēniem, vecākiem un skolotājiem bija jārisina incidenta emocionālās sekas, jo daudzi jautājumi palika neatbildēti.

Sēras un līdzjūtība valstiskā līmenī

Federālais prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņojumā par Bluesky noziegumu raksturoja kā "neaprakstāmas šausmas" un atzina upuru ģimeņu sāpes. Savas bažas pauda arī kanclers Kristians Stokers un raksturoja notikušo kā “tumšu dienu” tautai. Viņš izsludināja vienas minūtes sēras trešdienai plkst.10 un trīs dienu nacionālās sēras līdz piektdienai. Štīrijā tika atcelti visi publiskie pasākumi, lai pieminētu upurus.

Politiskas reakcijas nāca no visas valsts. Ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere un izglītības ministrs Kristofs Vīderkērs uzsvēra nepieciešamību sniegt atbalstu cietušajiem. Karogi uz parlamenta jumta tiks izkārti pusmastā, jo FPÖ atliek nedēļas nogalē plānoto partijas konferenci. Štīrijas gubernators Mario Kunaseks trakošanu raksturoja kā neprātu un bija ļoti ietekmēts. Starptautiskā līdzjūtība sasniegusi arī Austriju, tostarp no tādiem valstu vadītājiem kā Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Profilakses pasākumi un sociālā atbildība

Runājot par skolu apšaužu novēršanu, ir pierādīts, ka skolas nevar pārvērst par neieņemamiem cietokšņiem. Tāpēc speciālisti aicina pastiprināti pievērst uzmanību brīdinājuma signāliem. Kriminālpsiholoģe Karolīna Rošdi norādīja, ka skolās ir jābūt krīzes komandai, lai laikus identificētu un novērstu draudus. Pētījumi liecina, ka vairumā masveida apšaužu gadījumu jau bija brīdinājumi no vienaudžiem vai sociālajos medijos.

Skolu ārkārtas reaģēšanas plāniem ir izšķiroša nozīme, gatavojoties iespējamiem vardarbības aktiem. Daudzās federālajās zemēs, tostarp Ziemeļreinā-Vestfālenē, skolām ir instrukcijas, kuru mērķis ir palīdzēt tām pareizi reaģēt ārkārtas situācijā. Rošdi uzsver, ka ir nepieciešama klausīšanās kultūra un ļoti svarīgas ir apmācītas kontaktpersonas, lai skolēni zinātu, kur vērsties, ja viņiem ir bailes vai bažas. Krīzes komandas, kas tika ieviestas pēc Erfurtes apšaudes 2002. gadā, daudzās skolās vēl nav pietiekami aktīvas.

Kopumā var teikt, ka sabiedrībai, politiķiem un jo īpaši skolām ir jāvelk kopā, lai nodrošinātu skolēnu drošību. Grācas apšaudes radītais šoks vēl ilgi ietekmēs gan emocionāli, gan diskusijā par drošības koncepcijām skolās.