Valsts budžets zem spiediena: Mattls pieprasa kompromisu pirms piektdienas!

Valsts budžets zem spiediena: Mattls pieprasa kompromisu pirms piektdienas!

2025. gada 24. novembrī Austrijā politiskās diskusijas uzmanības centrā būs valstu un pašvaldību finanses. Pēdējā sarunu kārta starp federālajām, štatu un vietējām pašvaldībām bija īsā laikā jāatceļ, kas radīja bažas par budžeta deficītu. Tiroles gubernators Metls sacīja, ka štatu un pašvaldību deficīts varētu būt līdz diviem miljardiem eiro lielāks nekā sākotnēji gaidīts. Tiek prognozēts, ka kopējais deficīts pieaugs līdz 4,9 procentiem no IKP, pārsniedzot 4,5 procentu mērķi un nesasniedzot ES deficīta pamatmērķi trīs procentu apmērā. Šī neapmierinošā situācija uzsvērs, ka ir steidzami jārod kompromiss starp politiskajām ieinteresētajām personām.

Mattle uzskata, ka federālajai valdībai ir jāpielāgojas štatiem un pašvaldībām. Viņš aicina rast dzīvotspējīgu risinājumu, kas atbilstu finanšu prasībām un vienlaikus ņem vērā valsts budžetu konsolidāciju, jo publiskajam sektoram nav atļauts tērēt vairāk, nekā uzņem. Vīnes pilsētas finanšu padomniece Nora Novaka ir optimistiska, ka tiks rasts risinājums, kas atzīst federālo zemju dienestu finansējumu. Vienlaikus Lejasaustrijas finanšu ministrs Kasers uzsver, ka galvenā atbildība par valsts parādu gulstas uz federālo valdību un aicina sarunās godīgi sadalīt uzdevumus un finansiālo segumu.

Valsts finanšu problēmas

Stabilitātes pakts, kas regulē pašvaldību parādu iespējas, ir jāiesniedz ES līdz gada beigām. Pašreizējā situācijā Tiroles gubernators raksturo konsolidācijas procesu kā “nav alternatīvas”. Ņemot vērā krasi pieaugošos izdevumus veselības, aprūpes un bērnu aprūpes jomā, daudzām federālajām zemēm ir ļoti svarīgi sarunās panākt dzīvotspējīgu risinājumu.

Ekonomiskā situācija ES ir saspringta, jo vairākas dalībvalstis nepilda Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Saskaņā ar Destatis ES dalībvalstīm ir jāuztur valsts budžeta deficīts, kas nepārsniedz 3% no IKP, un parāda līmenis nepārsniedz 60% no IKP. Vācija 2024. gadā sasniedza deficīta attiecību -2,8% no IKP, bet tādas valstis kā Rumānija (-9,3%) un Francija (-5,8%) pārsniedza šo robežu, kas var izraisīt pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma

Stabilas finanšu shēmas nepieciešamību uzsver pašreizējās izmaiņas Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP). 2024. gada 30. aprīlī stāsies spēkā jauni noteikumi, kas izstrādāti, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un stabilas valsts finanses Eiropā, vienlaikus veicinot reformas un investīcijas. Šīs reformas tika uzsāktas pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajiem notikumiem, un tās uzsver nepieciešamību steidzami samazināt parāda līmeni un samazināt deficītu.

Reforma paredz preventīvo un korektīvo daļu, un preventīvā daļa ir paredzēta, lai izvairītos no pārmērīga budžeta deficīta. Dalībvalstīm jāiesniedz vidēja termiņa fiskālās politikas strukturālie plāni, savukārt korektīvajā daļā ir iekļauti noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ko piemēro, ja tiek pārsniegta deficīta atsauces vērtība. Tas norāda uz nepieciešamību rīkoties, jo 11 dalībvalstīs 2022. gadā deficīts pārsniedza 3% no IKP, kas apdraud noteikumu uzticamību. Visaptveroša izpratne par šiem finanšu shēmas nosacījumiem ir ļoti svarīga gaidāmajām sarunām Austrijā.