Digitālais pakts 2.0: Saarländer skolas steidzami gaida finansēšanu!

Digitālais pakts 2.0: Saarländer skolas steidzami gaida finansēšanu!

Diskusija par digitālā pakta 2.0 finansēšanu šobrīd ir pilnā sparā. Kristīne Streichert-Clivot, Izglītības ministru konferences (KMK) un Saarland izglītības ministra prezidente, atkal ir uzsvērusi, cik steidzami šajā jautājumā ir nepieciešama vienošanās ar federālo valdību. Jo īpaši tas uzsver, ka digitālais pakts būtu jāsāk nākamajā gadā, bet līdz šim nav skaidrs, kā izskatīsies nepieciešamais finansiālais atbalsts. Streichert-Clivot sacīja: "Tas mums to nepadara vieglāku", ņemot vērā nākamā gada federālā budžeta priekšlikumu trūkumu.

Pašlaik federālajās valstīs notiek sarunas par budžetu, kurās plānošanas drošība ir būtiska vecākiem, skolēniem un skolu pārvaldei. "Digitalizācija progresē ar lieliem un dinamiskiem soļiem," sacīja KMK prezidents. Tas skaidri norāda, ka šī tēma ir ne tikai teorētiskā raksturs, bet arī būtiska ietekme uz ikdienas skolu dzīvi.

Jautājumu finansēšana un nepietiekami piedāvājumi

Valstis valstis noraidīja federālā izglītības ministra Bettina Stark-Watzinger piedāvājumus kā nepietiekamas. Iepriekšējā priekšlikumā Stark-Watzinger paredz, ka digitālais pakts 2.0 līdz 2030. gadam būs aprīkots ar līdz pieciem miljardiem eiro, saskaņā ar kuru federālajām valstīm būtu jāvalkā puse no summas. Tomēr šī struktūra nozīmē, ka pirmais digitālais pakts tika finansēts 90 procentos no izdevumiem federālās valdības digitalizācijai, kurus vairs nevajadzētu garantēt. Stīgu klivota komentāri: "Mums ir jāiekļūst ilgtspējīgā finansēšanā. Mēs vairs nevarēsim izkļūt no digitalizācijas."

Centrālais punkts ir nepieciešamība nodrošināt nemanāmu pārejas risinājumu no pirmā digitālā pakta līdz jaunajai pakotnei. Nepieciešama ne tikai fiziskā infrastruktūra, piemēram, klēpjdatori un digitālās plāksnes, bet arī atbalsta skolu administratīvos uzdevumus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izveidots veiksmīgas digitālās pārveidošanas ietvars skolā.

Jaunas pieejas klasē

Streichert-Clivot arī skaidri runā par mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu klasē, jau pamatskolā. Viņa apgalvo, ka AI jau sen ir daļa no daudzu bērnu ikdienas dzīves, un tāpēc tā ir arī jāintegrē klasē. Pirmām kārtām viņa redz vajadzību, ka bērni kritizē patērēto saturu neatkarīgi no tā, vai viņi nāk no vecāku mājas vai digitālajām platformām.

KMK prezidents uzsver, ka pamatskola nav izolēta telpa, bet gan bērni jau agri saskaras ar digitālo tehnoloģiju. Tāpēc digitālajai izglītībai skolā jākļūst par pamata kultūras tehnoloģiju. Šī svarīgā attīstība arī prasa, lai skolotāji saņemtu turpmāku apmācību par AI atbalstītu mācību platformu izmantošanu, lai ietaupītu laiku, gatavojoties nodarbībām, kuras pēc tam var izmantot individuālai mācībai.

Streichert-Clivot pauž vēlmi, ka gaidāmā izglītības ministra konference ceturtdien kalpo par konstruktīvu diskusiju platformu, kurā piedalās arī Stark-Watzinger. Viņa raksturo ministra dalību kā "labu signālu", kas, iespējams, varētu bruģēt ceļu uz vienošanos. Gaidāmās sarunas parādīs, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus un strukturālos mehānismus digitālajai izglītībai Vācijas skolās.