Nepieciešama reforma: koalīcijas līgums zem spiediena krīzes un kara dēļ!

Nepieciešama reforma: koalīcijas līgums zem spiediena krīzes un kara dēļ!

Vācijas kancelejas vadītājs nesen uzsvēris, ka koalīcijai ir jābūt spējai elastīgi stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Tas jo īpaši attiecas uz pašreizējo sarežģīto ekonomisko situāciju, ko raksturoja Vācijas Rūpniecības federācijas prezidents Pīters Leibingers. Viņš brīdināja par Vācijas ekonomikas “brīvo kritienu” un raksturoja situāciju kā “nopietnāko krīzi Federatīvās Republikas vēsturē” (sk. kleinezeitung.at

Bijusī luksoforu valdība kanclera Olafa Šolca vadībā turējās pie sava koalīcijas līguma, neskatoties uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Tomēr šī konsekvence ir pretrunā ar jaunajiem izaicinājumiem, kas radušies pēc konflikta un ekonomiskās situācijas. Frei pieprasa, lai būtu jāmācās no esošās situācijas, lai varētu rīkoties elastīgāk.

Krievijas iebrukums Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un ir notiekošā Krievijas un Ukrainas kara centrālā daļa. Šim konfliktam ir ne tikai militāra, bet arī nozīmīga ekonomiska un humanitāra ietekme uz Eiropu un pasauli (skatiet Wikipedia). Krievija, kuru atbalsta Ziemeļkoreja, Baltkrievija un Irāna, uzbrūk Ukrainai, kuru savukārt atbalsta Eiropas Savienība, NATO un citi starptautiskie partneri.

Kara ekonomiskā ietekme ir milzīga. Gan Ukraina, gan Krievija cieš lielus zaudējumus, un ekonomiskā situācija daudzās valstīs ir saspringta. ES un citās pasaules daļās ir paaugstinājušās pārtikas un enerģijas cenas, savukārt tādām valstīm kā Vācija ir nācies pielāgot savu ekonomikas politiku, lai risinātu problēmas.

Starptautiskās reakcijas un divpusējās attiecības

Starptautiskās sabiedrības reakcija uz uzbrukumu bija ātra un skaidra. ES, G7 un daudzas citas partnervalstis ieviesa plašas sankcijas pret Krieviju. Šo sankciju, kas ietver tālejošas finanšu sankcijas un stingras eksporta kontroles, mērķis ir būtiski kaitēt Krievijas ekonomikai un piekļuvei vismodernākajām tehnoloģijām (skatiet auswaertiges-amt.de201542-201).

Diplomātiskā līmenī Vācijas un Krievijas attiecības ir būtiski mainījušās kopš Krimas aneksijas 2014. gadā. Sadarbība ar Krievijas valsts iestādēm ir pārtraukta, bet turpinās apmaiņa ar neatkarīgu Krievijas pilsonisko sabiedrību trimdā. Vācija piešķir lielu nozīmi vēstures piemiņai un atbildībai pret Otrā pasaules kara upuriem un padomju upuriem.

Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, Vācijai un ES ir būtiski turpināt rīkoties elastīgi un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas esošajos koalīcijas līgumos, lai spētu stāties pretī pastāvīgi mainīgajiem izaicinājumiem.