Tiesas process pret bijušo Aula” galveno redaktoru sākas 2025. gada septembrī!

Tiesas process pret bijušo Aula” galveno redaktoru sākas 2025. gada septembrī!

2025. gada 15. septembrī Grācas Krimināllietu apgabaltiesā sāksies prāva par atkārtotu darbu pret bijušo labējā ekstrēmistu žurnāla “Aula” galveno redaktori. Apsūdzības ir balstītas uz sūdzību, ko 2018. gadā iesniedza cilvēktiesību organizācija SOS līdzcilvēks tika ieviests. Tas apsūdzētos apsūdz nacionālsociālistu aktivizēšanā un norāda uz FPÖ vadības aktīvo atbalstu žurnāla žurnālistikas darbam.

Apsūdzētais iepriekš strādāja par FPÖ rajona politiķi Grācā. Viņa aktīvās politiskās karjeras gados, īpaši Herberta Kikla vadībā, FPÖ izglītības institūts ievietoja sludinājumus “Aulā”, pat pēc tam, kad kļuva zināms antisemītisks saturs. SOS Mitmensch pārstāvis Aleksandrs Pollaks gaidāmo tiesas procesu raksturoja kā ļoti sprādzienbīstamu.

“Aula” saturs un atbalsts

2018. gadā tiesu iestādēm iesniegtajā 300 lappušu garajā dokumentācijā ir dokumentēti daudzi antisemītiska, neonacistiska un rasistiska satura piemēri “Aulā”. Tajā ir uzskaitīti brīdinājumi par “pasaules jūdaizāciju” un “rasu sajaukšanos”. Izdevums arī pierunāja holokausta noliedzējus un apmeloja koncentrācijas nometnēs izdzīvojušos. “Aula” tika slēgta 2018. gada jūnijā, un vēlākais mēģinājums to atdzīvināt cieta neveiksmi 2019. gadā sabiedrības protestu dēļ.

Jo īpaši žurnāla izplatību ar reklāmām veicināja tādi FPÖ politiķi kā Manfreds Haimbušners, Haralds Vilimskis un Valters Rozenkrancs. Norberts Hofers pozēja reklāmas fotogrāfijām “Aulā” savas prezidenta kandidatūras laikā, savukārt Udo Landbauers reklamēja dziesmu grāmatu ar nacistu dziesmām. Mario Kunasek arī atkārtoti parādījās “Aulā”, neskatoties uz tās antisemītisko orientāciju.

Sociālais konteksts

Politisko ainavu Vācijā un Austrijā pēdējos gados raksturo antisemītisku incidentu pieaugums. Saskaņā ar pašreizējo Federālās Antisemītisma pētniecības un informācijas centru asociācijas (Rias) pētījumu laikā no 2019. līdz 2023. gadam kopumā tika dokumentēti 13 654 antisemītiski gadījumi, no kuriem 2284 gadījumi bija no labējo ekstrēmistu spektra. Tas padara labējo ekstrēmismu par antisemītisku incidentu visbiežāk piedēvēto politisko spektru.

Pētījums liecina, ka sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās antisemītiskā domāšana un labējās ekstrēmistiskās ideoloģijas. Satraucoši pieauguši ārkārtējas vardarbības gadījumi un uzbrukumi ebreju iestādēm. Šo incidentu pieaugums korelē ar AfD politiskajām aktivitātēm, kas izrāda solidaritāti ar Izraēlu, bet tajā pašā laikā pieļauj antisemītiskus paziņojumus tās biedru vidū.

Diskusija par iespējamu aizliegumu AfD, kurai esot sakari ar labējo ekstrēmistu tīkliem, uzņem apgriezienus. Starppartiju priekšlikumi Bundestāgā attiecas uz Federālās Konstitucionālās tiesas veikto partiju aizlieguma pārbaudi.

Līdz ar līdzšinējās “Aulas” galvenās redaktores pārņemšanu darbā tiek sperts jauns solis cīņā pret antisemītiskām un labēji ekstrēmistiskām tendencēm. Tāpēc turpmāko mēnešu attīstība joprojām ir ārkārtīgi kritiski jāuzrauga.