Kāpēc mēs atceramies detaļas pat gadus vēlāk – aiz tā esošā psiholoģija!

Kāpēc mēs atceramies detaļas pat gadus vēlāk – aiz tā esošā psiholoģija!

Bonnas policija meklē taisnību! Par Klaudijas Vilbertas noslēpumaino lietu jau saņemti vairāk nekā 160 padomi – pārsteidzošs skaits tik vecam aukstajam korpusam! Kas slēpjas aiz šīm atmiņām, kas joprojām ir dzīvas pat pēc gadiem? Psihologi pēta mūsu atmiņas aizraujošos mehānismus un parāda, kā emocijas un stress veido mūsu atmiņas.

Pēc ekspertu domām, mūsu atmiņa darbojas ne tikai kā atmiņa, bet gan selektīvi. Mēs aizmirstam ikdienas lietas, kamēr emocionālie pārdzīvojumi un neparasti notikumi paliek mūsu atmiņā. Stress var pat palīdzēt saglabāt šīs atmiņas vēl skaidrāk. Bet esiet uzmanīgi! Viltus atmiņu briesmas kā ēna lidinās pār izmeklēšanu. Kad liecinieki pēc incidenta runā ar citiem vai lasa plašsaziņas līdzekļu ziņojumus, viņi var neapzināti ievietot savās atmiņās nepatiesu informāciju. Tas rada biedējošu iespēju, ka kādam tiks atgādināts par notikumu, kas nekad nav noticis!

Viltus atmiņu ēnas

Cik bieži izmeklējumi neizdodas šādu atmiņas kļūdu dēļ? Uzticama skaitļa nav, taču Dženiferas Tompsones lietas traģēdija no ASV parāda, cik bīstamas var būt viltus atmiņas. Viņa identificēja nevainīgu vīrieti kā savu izvarotāju, kurš pēc tam tika notiesāts. Tikai gadus vēlāk DNS testi pierādīja viņa nevainību. Šādi gadījumi skarbā gaismā atspoguļo mūsu atmiņu trauslumu un iespējamās sekas tieslietu sistēmai.