Kāpēc mēs atceramies detaļas gadus vēlāk - psiholoģija aiz tā!

Kāpēc mēs atceramies detaļas gadus vēlāk - psiholoģija aiz tā!

Bonnas policija medī taisnīgumu! Jau ir saņemta vairāk nekā 160 informācija par Klaudijas Vilberta noslēpumaino lietu - pārsteidzošs skaitlis tik vecai aukstai lietai! Kas ir aiz šīm atmiņām, kas joprojām ir dzīvas pat pēc gadiem? Psihologi pārbauda mūsu atmiņas aizraujošos mehānismus un parāda, kā emocijas un stress veido mūsu atmiņas.

Pēc ekspertu domām, mūsu atmiņa nedarbojas ne tikai kā atmiņa, bet selektīvi. Mēs aizmirstam ikdienas lietas, kamēr atceramies emocionālo pieredzi un ārkārtas notikumus. Stress pat var palīdzēt saglabāt šīs atmiņas vēl skaidrāk. Bet esiet uzmanīgs! Nepatiesu atmiņu risks svārstās kā ēna pār izmeklēšanu. Ja liecinieki runā ar citiem vai lasa plašsaziņas līdzekļu ziņojumus pēc starpgadījuma, jūs varat neapzināti ievietot nepatiesu informāciju savās atmiņās. Tas rada drausmīgu iespēju, ka kādam tiks atgādināts par notikumu, kas nekad nav noticis!

Viltus atmiņu ēnas

Cik bieži izmeklēšana šādu atmiņas kļūdu dēļ notiek nepareizi? Nav ticama skaita, bet Dženiferas Tompsonas traģēdija no ASV parāda, cik bīstamas nepatiesas atmiņas var būt. Viņa identificēja nevainīgu kā savu izvarotāju, kurš toreiz tika notiesāts. Tikai gadus vēlāk DNS testi parādīja viņa nevainību. Šādi gadījumi spilgti apgaismo mūsu atmiņu trauslumu un iespējamās sekas tiesu varai.