Dronu revolūcija: 180 km virs jūras – pavērsiens nozarei!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pirmais drona lidojums no Kukshāvenas uz Helgolendu parāda tehnoloģijas potenciālu ārzonas nozarē. Galvenā uzmanība tiek pievērsta drošībai un efektivitātei.

Dronu revolūcija: 180 km virs jūras – pavērsiens nozarei!

Ir sasniegts pavērsiens ārzonas nozarē: pirmo reizi bezpilota lidaparāts ir lidojis no Kukshāvenas uz Helgolendu un atpakaļ 180 kilometru attālumā bez pilota redzamības līnijas uz dronu. Kā cnv-medien.de ziņots, ka šo svarīgo testa lidojumu koordinēja Fraunhofera Ražošanas inženierijas un lietišķo materiālu pētniecības institūts (IFAM), un to veica Droniq, kas nodrošināja pilotu. Izmantotais bezpilota lidaparāts, ko ražo Hanseatic Aviation Solutions, sver 25 kilogramus un spēj sasniegt ātrumu līdz 100 km/h.

Īpašs izaicinājums lidojuma laikā bija nestabilie laikapstākļi virs jūras, kas uzsvēra nepieciešamību pēc augstākas kvalifikācijas tālsatiksmes pilotiem. Šī testa lidojuma plānošana ilga aptuveni pusotru gadu, un viens gads bija nepieciešams, lai pieteiktos darbības licencei. Bija jāņem vērā tādi ģeogrāfiskie apstākļi kā dabas rezervāti un federālie ūdensceļi. Vācijā ir vairāk nekā 100 000 šādu teritoriju, kas ir iekļautas plānojumā.

Tehniskās detaļas un drošības pasākumi

Drons tika izstrādāts tā, lai tas varētu lidot iepriekš ieprogrammēts, izmantojot automatizētu sistēmu, savukārt pacelšanās un nosēšanās tika veikta manuāli. Lai nodrošinātu drošu atgriešanos avārijas gadījumā, drons bija aprīkots ar izpletni. Testa lidojums kalpoja ne tikai sakaru savienojumu un aviācijas radio tehnoloģiju pārbaudei, bet arī parādīja, ka bezpilota un pilotēta gaisa satiksme var droši pastāvēt līdzās.

Dronu potenciāls ārzonas sektorā ir redzams dažādos pielietojumos, piemēram, kritiskās infrastruktūras uzraudzībā, ūdens paraugu ņemšanā un palīdzības sniegšanā kuģu avāriju gadījumā. Dronus pašlaik izmanto ārzonas objektu vizuālai pārbaudei. Tika pārbaudītas arī sākotnējās pieejas materiālu transportēšanai uz vēja parkiem. Salīdzinājumā ar tradicionālajiem transporta līdzekļiem, piemēram, helikopteriem un kuģiem, bezpilota lidaparāti varētu būt resursu taupīšanas alternatīva, jo to patēriņš, kas ir mazāks par vienu litru stundā, ir ievērojami mazāks nekā helikoptera patēriņš, kam nepieciešami aptuveni 230 litri stundā.

– Iesniedza Rietumu-Austrumu mediji