Netanjahu sola palīdzību Gazai - ES rāda piemēru pret Irānu!

Netanjahu sola palīdzību Gazai - ES rāda piemēru pret Irānu!

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu solījis vairāk humānās palīdzības Gazas joslai. To pēc telefonsarunas ar Netanjahu sacīja ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Pārrunājot Izraēlas un Irānas konflikta saasināšanos, prezidents uzsvēra humānās palīdzības nogādāšanas nepieciešamību Gazā. Fon der Leiena nosauca Irānu par galveno nestabilitātes avotu reģionā un aicināja tai nepieļaut kodolieročus. Atkārtoti apstiprinot Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, viņa norādīja, ka ilgtermiņa risinājumus var panākt tikai sarunu ceļā.

Uz šo politisko apstākļu fona Izraēla plāno pagaidām atkal atļaut palīdzības piegādes uz Gazas joslu. Vācu organizācijas, tostarp Vācijas Sarkanais Krusts, Caritas un Diakonie Katastrofu palīdzība, cer, ka spēs ātri izdalīt steidzami nepieciešamās preces, piemēram, piena pulveri, miltus, konservus un ūdeni. Saskaņā ar UNICEF Vācijas datiem vairāk nekā 2,2 miljoniem cilvēku Gazas joslā ir nepieciešama palīdzība, tostarp vairāk nekā 70 000 bērnu, kuriem ir akūti nepietiekams uzturs un kuriem nepieciešama medicīniskā aprūpe.

Humanitārā krīze Gazas joslā

Tomēr palīdzības organizāciju drošības situācija joprojām ir draudīga. Gazas joslas slimnīcas lielā mērā ir iznīcinātas, un mobilās medicīnas vienības cīnās ar krājumu trūkumu. Kravas automobiļiem, kas nedēļām ilgi gaida uz robežas, nepieciešama atļauja ievest palīdzības piegādes. Izraēlas valdība pašlaik atļauj tikai pamata palīdzības piegādes pret badu, kas situāciju vēl vairāk saasina. Joprojām nav skaidrs, vai reģionā var nonākt īpaša pārtika bērniem ar nepietiekamu uzturu.

Kaujās reģionā gājuši bojā vairāk nekā 400 humānās palīdzības darbinieku. Organizācijas aicina izveidot skaidras humanitārās zonas, lai nodrošinātu drošu palīdzības sadali. Starptautiskās Sarkanā Krusta prezidente Mirjana Spoljariča ir nobažījusies par plašāko humanitāro krīzi, kas skar ne tikai Gazas joslu, bet arī citus konflikta reģionus, piemēram, Sudānu. Spoljaričs uzsver, ka humāno palīdzību nevar atstāt politisko dalībnieku ziņā un ka arī turpmāk ir jāpiemēro Ženēvas konvencijas, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju un ievainoto aizsardzību.

Šajā saspringtajā situācijā uzmanības centrā ir gaidāmais septiņu lielāko Rietumu ekonomiku valstu un valdību vadītāju G7 samits, kurā svarīga tēma būs situācija Izraēlas un Irānas konfliktā. Notikumi šajā konfliktā un humanitārās problēmas Gazas joslā joprojām ir kritiskas, un tām ir nepieciešama starptautiska uzmanība un atbalsts.