Mārtiņdiena: kulinārijas tradīcija ar zosu un vēsturi svin atdzimšanu!
Uzzini, kāpēc Mārtiņdienu 11. novembrī atzīmē ar zosu ēšanu un kādas tradīcijas aiz tā slēpjas.

Mārtiņdiena: kulinārijas tradīcija ar zosu un vēsturi svin atdzimšanu!
2025. gada 11. novembrī daudzos pasaules reģionos tiks svinēta Svētā Mārtiņa diena – svētku diena, kas aizsākās līdz Tūresas Svētajam Mārtiņam. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām kristietības figūrām un īpaši cienīts Vācijā un citās Eiropas valstīs. Tūras Mārtiņš tika apglabāts 397. gada 11. novembrī, padarot šo dienu par ievērojamu notikumu baznīcas kalendārā. Sākotnēji Mārtiņdiena iezīmēja arī zemkopības darba gada beigas un sākās pirmssvētku gavēnis austrumu kristietībā.
Tradicionāli Mārtiņdienā tiek rīkots mielasts, kurā bieži tiek pasniegta zoss. Šīs paražas ir saglabājušās gadsimtu gaitā un daļēji ir saistītas ar leģendu, ka svētais Mārtiņš slēpās zosu aplokā, lai izvairītos no iecelšanas bīskapa amatā. Tomēr zosu pļāpāšana viņu atdeva. Vēsturnieki atzīmējuši, ka saistība starp zosu un Mārtiņdienu sākotnēji bijusi praktiska, jo zosis tika nokautas lauksaimniecības gada beigās.
paražas un tradīcijas
Mārtiņdienu ieskaujošās paražas ir daudzveidīgas. Daudzās Vācijas un Nīderlandes pilsētās bērni piedalās laternu parādēs (Lanternelaufen), kuras bieži vada braucējs, kas pārstāv Svēto Mārtiņu. Šīs parādes bieži beidzas ar lielu Mārtiņdienas ugunskuru, kas daudzos reģionos pazīstams kā Funkentag. Turklāt tiek degustēts gada pirmais vīns, kas piešķir festivālam savu šarmu – īpaši vīnogu audzēšanas reģionos.
Tipiska Mārtiņdienas maltīte ir Mārtiņa zoss, ko bieži pasniedz ar sarkanajiem kāpostiem un klimpām. Pēdējos gados ir pieaugusi tendence izmantot reģionālās bioloģiskās ganībās audzētas zosis. Zosu ēšanas tradīcija ir ne tikai kulinārija, bet arī vēstures un kultūras izpausme.
Svinības Eiropā
Mārtiņdienai dažādās valstīs ir atšķirīga nozīme. Piemēram, Austrijā Martiniloben svinības atzīmē vīna gada noslēgumu ar vīna degustācijām un mākslas pasākumiem. Savukārt Polijā šajā dienā cep īpašus ar mandeļu pastu pildītus kruasānus. Zviedrijā Mārtiņdienā ir ierasts ieturēt zosu vakariņas, savukārt Portugālē šo dienu atzīmē ar vīna un grauzdētu kastaņu izturēšanu. Arī bērniem Īrijā un Latvijā ir savas unikālas tradīcijas, kas iezīmē šo dienu.
Kopumā Mārtiņdiena ir ne tikai svinīgs notikums, bet arī iespēja stiprināt kopienu. Bieži tiek vākti ziedojumi un veicinātas vietējās labdarības aktivitātes. Tradīciju, virtuves un kopienas gara mijiedarbības dēļ Mārtiņdiena joprojām ir nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa daudzās valstīs.