Suche
Mein Konto
Maratona trilleris: Petros pietrūkst zelta fotofinišā pret Simbu!
Rakstā tiek ziņots par 2025. gada pasaules čempionātu vieglatlētikā Tokijā, kur Amanals Petross un Alfonss Simbu dramatiski cīnījās par medaļām maratonā.
Maratona trilleris: Petros pietrūkst zelta fotofinišā pret Simbu!
2025. gada 15. septembrī Tokijā pasaules čempionātā norisinājās maratons, kas dalībniekiem bija liels izaicinājums. Austrijas skrējējs Grīns sacīksti raksturoja kā grūtāko, kādu viņš jebkad skrējis. 28 grādu temperatūrā viņš sasniedza laiku 2:22:07 stundas un jutās pagodināts kandidēt uz Austriju. Tomēr viņa personīgais rekords ir 2:09:53 stundas, kas uzstādīts pavasarī. Grūens norādīja, ka 42,195 kilometru skrējiena pirmā puse noritējusi pēc plāna, tomēr 22. kilometrā viņam radušās problēmas un tas bijis tikai izdzīvošanas jautājums. Viņš kļuva par Austrijas pilsoni 2022. gadā kā nacistu režīma vajāto pēctecis.
Sacensību priekšgalā pusceļā izveidojās liela 39 skrējēju grupa. Tanzānietis Alfonss Simbu iegāja vēsturē, kad finiša līniju šķērsoja gandrīz vienlaikus ar vācieti Amanalu Petrosu un itālieti Iliasu Aouani. Petross, kurš trasi veica 2:09:48 stundās, pēc Valdemāra Čierpinska bronzas 1983. gadā ieguva sudraba medaļu, pirmo Vācijas maratonskrējējam kopš atkalapvienošanās un tikai otro Vācijas medaļu šajā disciplīnā pasaules čempionātā. Petross savu medaļu veltīja savai mātei, kura dzīvo karadarbības zonā Etiopijā un kuru viņš nav redzējis astoņus gadus.
Detalizēti sacensību rezultāti
Ar medaļām saistītās sacensības bija īpaši aizraujošas foto finiša dēļ, Petros finišēja tikai 0,03 sekundes aiz Simbu. Trešo vietu ieguva Aouani ar laiku 2:09:53. Ričards Ringers, kurš startēja arī Vācijas izlasē, sacensību gaitā nespēja noturēties vadošajā grupā un finišēja 13. vietā. Vēl viena vērā ņemama detaļa ir tāda, ka Vācijai pirms diviem gadiem Budapeštā neizdevās izcīnīt medaļu, savukārt šis notikums Japānā Vācijas Vieglatlētikas asociācijai tagad ir otrā medaļa pēc tāllēcējas Malaikas Mihambo sudraba.
Maratona skriešanas vēsture
Pašam maratonam ir sena vēsture, kas aizsākās senos laikos. Šī disciplīna olimpiskajās spēlēs vīriešiem tiek piedāvāta kopš 1896. gada un sievietēm kopš 1984. gada. Garākā olimpiskā skriešanas distance 42,195 kilometri ir noteikta kopš 1921. gada. Šo distanci IAAF atzinusi par oficiālu maratona maršrutu. Maratoni ir ārkārtīgi populāri visā pasaulē, ar prestižiem pasākumiem tādās pilsētās kā Bostona, Ņujorka, Londona un Tokija. Maratona skriešanas riski veselībai ir minimāli, taču iesācējiem ieteicams pirms treniņa iziet veselības pārbaudi. Mūsdienās bieži notiek arī ratiņkrēslu maratoni un handbike sacensības.
Rezumējot, pasaules čempionāta maratons Tokijā bija iespaidīgs notikums gan skrējējiem, gan skatītājiem, nesot sev līdzi gan panākumus, gan personiskus izaicinājumus. Arvien vairāk cilvēku interesējas par šo sporta veidu, kas atspoguļojas arī pieaugošajā maratona skrējēju skaitā visā pasaulē.