Krokodilu trauksme Konstances ezerā: ugunsdzēsēju brigāde atklāj maldinošu manekenu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Walkers Bodenas ezera dīķī atklāja krokodila galvu. Ugunsdzēsēji brīdināti, atsegts manekens. Nevainīga cūcība?

Spaziergänger entdeckten einen Krokodilkopf im Bodensee-Tümpel. Feuerwehr alarmiert, entlarvt Attrappe. Unschuldiger Unfug?
Walkers Bodenas ezera dīķī atklāja krokodila galvu. Ugunsdzēsēji brīdināti, atsegts manekens. Nevainīga cūcība?

Krokodilu trauksme Konstances ezerā: ugunsdzēsēju brigāde atklāj maldinošu manekenu!

2025. gada 14. jūnija agrās rīta stundās Konstancā satraukumu izraisīja neparasts atradums. Walkers atklāja krokodila galvu, kas izslējās no baseina netālu no Konstances ezera krasta. 8:00 Konstancas ugunsdzēsēji brīdināja avārijas dienestus, kuri ātri steidzās uz neparasto vietu. Sākotnēji nevarēja izslēgt, ka tas ir dzīvs dzīvnieks, tāpēc operatīvie dienesti rīkojās ārkārtīgi uzmanīgi. Eksperts lēš, ka krokodils ir aptuveni divus metrus garš, kas situāciju vēl vairāk dramatizēja.

Galva beidzot tika izvilkta no ūdens, ievērojot stingrus drošības pasākumus. Taču visiem par pārsteigumu izrādījās, ka krokodila galva ir tikai mānīgi īsts manekens, kas izgatavots no cietas plastmasas. Pēc tam ugunsdzēsēji objektu nodeva Konstancas policijai, kas sāka izmeklēšanu. Palika neskaidrs, no kurienes manekens nāca un vai incidentam varēja būt joks fons.

Humoristiski atgadījumi un to fons

Līdzīgs gadījums reģionā tika dokumentēts jau 2021. gadā, kad kontrabandistu līcī tika atklāts plīša krokodils ar uzrakstu “Fēlikss, pēdējais izdzīvojušais Konstances ezera krokodils”. Toreiz policija pabeidza izmeklēšanu pret saimnieku un šo incidentu raksturoja kā nelietību. Joprojām nav skaidrs, vai pašreizējais incidents ir saistīts ar iepriekšējo.

Ugunsdzēsības dienesta darbība šajā gadījumā beidzās ap pulksten 8:45 pēc tam, kad policija veiksmīgi pārņēma manekenu. Šādi incidenti rada jautājumu par to, cik lielā mērā invazīvās sugas, kas iekļūst Vācijā, var radīt nopietnu problēmu. Pasaules Bioloģiskās daudzveidības padome (IPBES) brīdina par svešzemju sugu briesmām, kas ne tikai apdraud vietējo floru un faunu, bet arī var radīt miljardu dolāru lielus ekonomiskos zaudējumus. Globālā sasilšana veicina arī jaunu sugu izveidošanos, kas rada turpmākus izaicinājumus nākotnē.

Vācijā pašlaik ir mazsugu herpetofauna, kurā ir tikai 22 abinieku un 15 rāpuļu sugas. Taču jau ir trīs cilvēku introducētas sugas: vērša varde, sarkanausu slīdnis un Horvātijas kalnu ķirzaka. Ar vasarām, kas ir nemainīgi siltas jau 27 gadus, nākotnē rāpuļiem un abiniekiem varētu būt vieglāk apmesties šajā valstī. Eksperti, piemēram, Dr. Axel Kwet, Vācijas Herpetoloģijas un terāriju zinātnes biedrības (DGHT) viceprezidents, pauda bažas par iespējamām jaunām sugām, kas varētu nostiprināties Vācijā.