Zaļais ūdeņradis: 50% ES projektu tiks pārtraukti!

Zaļais ūdeņradis: 50% ES projektu tiks pārtraukti!

Zaļais ūdeņradis, daudzsološs nākotnes enerģijas avots, ir zem spiediena. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem vairāk nekā 50 % projektu ES, kas pretendēja uz valdības subsīdijām, tika atsaukti, jo zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksas tika uzskatītas par pārāk augstām. Īpaši negatīva ietekme bija uz dažiem lielākajiem projektiem ar gandrīz 1,9 gigavatu elektrolizatora jaudu, kas tika pārtraukti. Šie notikumi ir ne tikai šķērslis plāniem palielināt ūdeņraža ražošanu, bet arī izceļ grūtības, kas var rasties, pārejot uz ilgtspējīgākiem enerģijas veidiem. ökoNews ziņo, ka galīgais apstiprināto projektu saraksts ir sagaidāms līdz 2023. gada beigām, projektiem finansiāli jāpabeidz un jāsākas 2,5 gadu laikā.

Vairāk nekā 95% no mūsdienās izmantotā ūdeņraža nāk no fosilajiem avotiem, un nepieciešamība fosilo ūdeņradi aizstāt ar zaļo ūdeņradi ir būtiska, lai samazinātu klimatam kaitīgo ietekmi. Ražotāju vajadzība pēc zaļā ūdeņraža palielinās, arvien vairāk izmantojot “Power to X” tehnoloģijas, kas izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, lai ražotu uz ūdeņradi balstītas izejvielas un enerģijas avotus. Šīs tehnoloģijas ir īpaši svarīgas nozarēs, kurās pašlaik nav iespējama elektrifikācija, piemēram, ķīmiskajā un tērauda rūpniecībā, kā uzsver KfW.

Izaicinājumi un iespējas

Tomēr ūdeņraža tehnoloģiju izstrāde un ieviešana rada arī izaicinājumus. Tiek lēsts, ka uz elektrību balstītu izejvielu un degvielas ražošanai būs nepieciešamas ievērojamas papildu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Tas ir īpaši sarežģīti, jo Eiropā un Vācijā ir ierobežots šo atjaunojamo energoresursu paplašināšanas potenciāls. Paredzams, ka ilgtermiņā liela daļa vajadzīgā zaļā ūdeņraža būs jāiegūst no ārvalstīm.

Vēl viens svarīgs jautājums ir ūdeņraža efektivitāte salīdzinājumā ar tiešu atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu. Pētījumi liecina, ka, izmantojot siltumsūkņus ar vienu kilovatstundu atjaunojamās elektroenerģijas, var ietaupīt aptuveni 3,3 kilovatstundas dabasgāzes, savukārt, ražojot ūdeņradi, var ietaupīt tikai 0,6 kilovatstundas. Tāpēc ūdeņradis galvenokārt ir nepieciešams kā degviela gāzes elektrostacijās, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi un līdzsvarotu mainīgo ražošanu no atjaunojamiem avotiem, kā minēts rakstā Umweltbundesamt.

Nākotnes perspektīvas

Attiecībā uz ūdeņraža nākotni Vācijā federālā valdība plāno līdz 2030. gadam uzstādīt ūdeņraža elektrolizatorus ar jaudu 5 GW, lai nodrošinātu 14 teravatstundas ūdeņraža. Šo elektrolīzes jaudu līdz 2035. gadam paredzēts palielināt līdz 5 GW, savukārt visas Eiropas mērķis ir elektrolīzes jauda līdz 2030. gadam ir 40 GW. Dažādiem ūdeņraža ražošanas veidiem, tostarp zaļajam, pelēkajam, zilajam, rozā, tirkīza un baltajam ūdeņradim, ir dažādas emisijas un enerģijas ievades. Zaļo ūdeņradi ražo, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un tā energoefektivitāte ir aptuveni 75%.

Nav šaubu, ka ūdeņradim var būt galvenā loma nākotnes energosistēmā dažādos lietojumos, taču, kur vien iespējams, par prioritāti jāizvirza tieša atjaunojamās elektroenerģijas izmantošana. Šī pieeja ir ļoti svarīga, lai sasniegtu vēlamos klimata mērķus un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā.