Koncentrējieties uz upuriem: eksperti brīdina par skolas apšaudes draudiem

Koncentrējieties uz upuriem: eksperti brīdina par skolas apšaudes draudiem

Apšaude skolās ir šokējoša parādība, kurai sabiedrībai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ārkārtas psiholoģe Barbara Juena šobrīd pauž bažas par ziņošanu par vainīgajiem. Viņa brīdina nepiešķirt viņiem skatuvi un aicina koncentrēties uz sabiedrību un upuriem. Juens, kurš ir Insbrukas Universitātes asociētais profesors un Austrijas Sarkanā Krusta psihosociālo dienestu tehniskais direktors, uzsver, ka vainīgo ģimeņu vai noteiktu grupu vainošana var tikai uzkurināt dusmas un atriebības sajūtu. Pēc viņas domām, tas var radīt atdarinātājus, ja bruņotie cilvēki tiek attēloti kā "varonīgi". Iespējamība, ka apkārtējiem cilvēkiem attīstīsies garīgi traucējumi, ir zema, un lielākā daļa cilvēku atveseļosies no šādas traumas, ja viņiem tiks sniegts nepieciešamais atbalsts.

Tomēr Huens kritizē nepietiekamos resursus psiholoģiskajai palīdzībai Austrijā un uzsver, ka pagātnē ir bijuši uzlabojumi, piemēram, iniciatīva "Vesels ārpus krīzes". Viņa iesaka pievērst uzmanību izmaiņām bērnu uzvedībā, piemēram, kad viņi atsakās no skolas vai zaudē draugus, un laicīgi meklēt atbalstu.

Fona izpēte par amoku izpildītājiem

Pētījumi par amoku izpildītājiem, piemēram, profesores Britas Bannenbergas veiktie pētījumi liecina, ka daudzi no šiem vainīgajiem nāk no neuzkrītošām vidusšķiras ģimenēm un nav tipiski iebiedēšanas upuri. Savā pētījumā, kas ir daļa no TARGET kopprojekta un kurā tika analizētas 19 zvērības, ko veica 20 vainīgie laikā no 1992. līdz 2013. gadam, viņa atklāja, ka vainīgie bieži ir grūti sasniedzami, atturīgi un apsēsti ar datoru. Viņi pārcēlās uz sociālo vidi, kurā viņi nespēja izveidot uzticības pilnas attiecības. Turklāt vairumā gadījumu viņu ģimenēs nebija vardarbīgu vai sociāli novārtā atstātu apstākļu.

Vēl viena pārsteidzoša iezīme bija garīgo traucējumu modelis. Noziedzniekiem bieži bija narcistiski paranojas personības iezīmes; viņi parādīja egocentritāti un jutīgumu pret kritiku. Kļūst skaidrs, ka viņiem jau tā saspringtajā dzīves situācijā bieži rodas atriebības domas un tādējādi sabiedrībā tiek projicēta vainas apziņa par savām ciešanām. Ziņojumi par apšaudi Kolumbinas vidusskolā bija paraugs dažiem no šiem vainīgajiem.

Profilakse skolās

Apšaudes skolās Vācijā notiek salīdzinoši reti, taču kopš 2000. gada notikuši 15 šādi akti. Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Reuls uzsver policijas gatavošanos šādām situācijām, taču arī skaidro, ka vainīgie bieži vien var nodarīt ievērojamus postījumus pirms policistu ierašanās. Skolas pašas saskaras ar izaicinājumu nekļūt par cietokšņiem, un tām ir jāizpēta šādu aktu cēloņi.

Skolotājiem un skolu vadībai Ziemeļreinā-Vestfālenē ir ārkārtas mape “Paskaties un rīkojies”, kurā sniegti norādījumi, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Kriminālpsiholoģe Karolīna Rošdi iesaka katrā skolā izveidot krīzes komandu. Šīs komandas, no kurām daudzas pastāv tikai uz papīra, varētu palīdzēt savlaicīgi identificēt un mazināt iespējamos draudus. Nesen visām skolām tika nosūtīts ceļvedis, kā rīkoties vardarbības gadījumos.

Iepriekšējo skolas apšaužu pieredze liecina, ka brīdinājuma zīmes bieži jau bija. Darbojoša krīzes komanda varētu palīdzēt nopietni uztvert šīs indikācijas un, ja nepieciešams, uzsākt turpmāku analīzi, lai samazinātu trakojuma risku.