Eiropas klimata mērķi zem spiediena: progress vai strupceļš?

Eiropas klimata mērķi zem spiediena: progress vai strupceļš?

2025. gada 24. oktobrī atkal uzmanības centrā būs izaicinājumi klimata aizsardzības jomā, savukārt no 10. novembra Belēmā tuvojas ANO Klimata pārmaiņu konference (COP30). Šajā kontekstā Eiropas Parlaments ir izvirzījis skaidras prasības, kas uzsver jautājuma steidzamību. SPÖ ES deputāts Ginters Sidls uzsver, ka būtiska ir holistiska pieeja klimata aizsardzībai. Tas aicina izstrādāt novatoriskas stratēģijas tīras ražošanas, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vides tehnoloģiju pētniecības jomās. Šīs jaunās pieejas varētu nodrošināt tehnoloģisko priekšrocību, kas ir ļoti svarīga turpmākajām Eiropas darbavietām. Tomēr Sidls brīdina atšķaidīt Zaļajā kursā jau panākto progresu un norāda, ka klimata ārkārtas situācija Eiropas Parlamentā tika izsludināta pirms gadiem.

Pašreizējā situācija liecina par regresiju dažādās jomās, īpaši attiecībā uz 2040.gada klimata mērķi, kas paredz emisiju samazināšanu par 90 procentiem. Zinātnieki nepārprotami brīdina par postošām sekām, ja šie mērķi vairs netiks nopietni īstenoti. Tas notiek Eiropas Tautas partijas spiediena ietekmē, kas tiek kritizēta par nolemto pasākumu aizkavēšanu. Šīs norises rada tādus jautājumus kā jautājums par efektīvas klimata politikas iekļaušanu pastāvīgajā politiskajā darba kārtībā.

Klimata politikas konteksts Eiropā

Klimata politika ir bijis centrālais jautājums kopš ES parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā. Toreiz kustība “Piektdienas nākotnei” demonstrēja visā pasaulē, liecinot par pieaugošo izpratni par klimata krīzes steidzamību. Īpaši daudz balsstiesīgo vidū bija jauniešu, kuri atbalstīja zaļos. Ursula fon der Leiena pēc tam iepazīstināja ar Zaļo kursu kā savas darba kārtības stūrakmeni ar ambiciozu mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu. Tomēr kritiskas balsis no tādām valstīm kā Ungārija un Nīderlande uzsver spriedzi, kas rodas, īstenojot šos plānus.

Koronas pandēmijas sekas no 2020. gada ir arī izraisījušas nozīmīgas diskusijas par transporta pāreju un zaļo tehnoloģiju veicināšanu. 2024. gadā tika pieņemti plaši tiesību akti, lai padarītu stingrāku emisiju tirdzniecību un nodrošinātu klimata neitralitāti līdz gadsimta vidum. Tomēr pastāv domstarpības par veicamo pasākumu veidu. Tādas valstis kā Francija un Polija paļaujas uz kodolenerģiju, savukārt Vācija un Spānija koncentrējas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Pašreizējie izaicinājumi un risinājumi

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas nostiprināja to partiju nostāju, kuras skeptiski vērtē Zaļo kursu. Tas noveda pie tā, ka svarīgi politiskie spēki, īpaši no Kristīgi demokrātiskās EPP, pieprasīja apsvērt ekonomiskās problēmas. Rezultātā klimata un vides likumi ir bloķēti vai vājināti, negatīvi ietekmējot nopietnu klimata mērķu īstenošanu. To vēl vairāk saasina pašreizējās ekonomiskās problēmas. Tiek prognozēts, ka 2024. gads būs siltākais reģistrētais gads, kas vēl vairāk pastiprinās rīcības steidzamību.

Pašreizējā diskusijā tiek uzsvērta arī autobūves loma. Ursula fon der Leiena plāno viņus atbalstīt nākotnē, izmantojot "tīru darījumu". Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu konkurētspēju un neapdraudētu atbilstību klimata mērķiem. Pasākumiem, ko ES plāno turpmākajos gados, būs nepieciešami ikgadēji ieguldījumi simtos miljardu apmērā, lai gan vienprātība par dalīto parādu joprojām ir pretrunīga. Galvenā problēma ir arī sabiedrības izpratnes samazināšanās par klimata krīzi, neskatoties uz Eirobarometra aptauju, kas liecina, ka 77% respondentu klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu.

Klimata aizsardzības attīstība Eiropā ir ļoti svarīga. Tāpēc gaidāmās klimata konferences Belemā rezultātiem vajadzētu norādīt ceļu uz Eiropas klimata politikas nākotni. Gaidāmajiem izaicinājumiem ir nepieciešama gan politiska apņēmība, gan plašs sociālais atbalsts, lai tuvinātu klimata mērķus.