ES dotācijas NVO: pašsabotāža vai nepieciešamais atbalsts?

ES dotācijas NVO: pašsabotāža vai nepieciešamais atbalsts?

Pēdējās nedēļās arvien vairāk aktualizējas jautājums par nevalstiskajām organizācijām (NVO) un to attiecībām ar ES. Skaļi express.at Daudzas NVO aktīvi darbojas, uzbrūkot uzņēmumiem no Vācijas un Eiropas tādās jomās kā enerģētika, lauksaimniecība un rūpniecība. Kritiķi to uzskata par “pašsabotāžas ar nodokļu maksātāju naudu” veidu un aicina uz visaptverošu diskusiju par saiknēm starp NVO, politiku un ES.

Īpaši ievērības cienīgs ir pārmetums, ka ES Komisija maksā NVO par lobēšanu. Tiek ziņots, ka šī apsūdzība ir balstīta uz slepeniem līgumiem, kurus nesen publicēja Welt am Sonntag. Šie līgumi nozīmēja, ka vides grupas, piemēram, ClientEarth, saņēma finansējumu algu kampaņām un tiesas prāvām pret uzņēmumiem, tostarp Vācijas uzņēmumiem. Piemēram, slepenais līgums no 2022. gada uzliek par pienākumu ClientEarth vērsties tiesā pret ogļu spēkstacijām un ir apsolījis NVO 350 000 eiro koncepcijai ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas atbalstam, kā teikts informācijā no plkst. tagesschau.de var lasīt.

Apsūdzības un reakcijas

Apsūdzības pret ES Komisiju rada arī politiskas reakcijas. CSU Eiropas Parlamenta deputāte Monika Hohlmeiere paudusi bažas, ka atsevišķas NVO izmanto ES dotācijas radikāliem projektiem. Viņa uzsver, ka ES fondu līdzekļus nedrīkst izmantot tiesiskuma graušanai. Taču ES Komisija apsūdzības stingri noraidījusi un aizstāvējusi savu caurspīdīgumu finanšu resursu nodrošināšanā. Informācija par ES fondu līdzekļu saņēmējiem ir publiski pieejama.

Turklāt tika uzsvērts, ka ES Komisija ir devusi stingrus norādījumus, lai nodrošinātu, ka NVO darba programmas netiek apstiprinātas, ja tās ir vērstas pret institūcijām. Eiropas Revīzijas palāta tikmēr kritizēja caurskatāmības trūkumu NVO finansēšanā. Maijā arī tika paziņots, ka tiks stingrāki noteikumi par finansiālo atbalstu NVO, lai nodrošinātu līdzekļu izsekojamību, informē mājaslapa. br.de.

Nākotnes izredzes

Šo debašu vidū ir jāpiemin arī bijušā veselības ministra Karla Lauterbaha loma. Viņš tika iecelts par padomnieku klimata un veselības jautājumos PVO un iestājas par globālu "klimata ārkārtas situāciju". Tas rada jautājumus par iespējamiem ierobežojumiem un pārkārtojumiem, kas tiek apspriesti plašākā sabiedrībā.

Ekonomiskās prognozes 2025. gadam skaidri parāda, ka Austrijas Nacionālā banka sagaida mērenu izaugsmi, savukārt eksperti iesaka ievērot piesardzību. Tādi riski kā inflācija un prasmju trūkums varētu apdraudēt atveseļošanos, vēl vairāk sarežģījot jau tā sarežģīto situāciju ar NVO.

Debates par NVO kompleksu, visticamāk, saasināsies, jo ES turpina saskarties ar kritiku par finansējuma piešķiršanu un tā ietekmi uz sabiedrību.