ES parlaments lemj par tofu desas” un tamlīdzīgu aizliegumu!

ES parlaments lemj par tofu desas” un tamlīdzīgu aizliegumu!

Eiropas Parlamentā notiks nozīmīgs balsojums par augu aizstājēju nosaukumiem. Trešdien, 2025. gada 7. oktobrī, parlaments lems, vai tādus terminus kā “tofu desa” vai “sojas šnicele” drīkstēs turpināt lietot vegāniem vai veģetāriem produktiem. Ziņojumā, par kuru tiek balsots, ir uzskaitīti arī termini “steiks”, “šnicele”, “hamburgers” un “desa”, kas turpmāk būs atļauti tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikai. Tomēr galīgam šo nosaukumu aizliegumam ir nepieciešama arī vairākuma ES valstu piekrišana mazais laikraksts ziņots.

Iniciatīva tiek vērtēta kritiski no dažādām pusēm. Patērētāju aizstāvji un tādi uzņēmumi kā Aldi, Lidl un Burger King noraida iespējamo aizliegumu. Atbildīgā deputāte Selīna Imarta apgalvo, ka pastāv “reāls apjukuma risks”, un norāda, ka augu izcelsmes aizstājēji nepiedāvā tādas pašas uzturvērtības kā dzīvnieku oriģinālie produkti. Tomēr kritiķi, piemēram, Kriss Metmans no Foodwatch, uzskata, ka aizliegums ir "lobisms gaļas nozares labā". Pēc Metmana teiktā, patērētāji parasti ir pietiekami informēti, jo vegānu un veģetārie produkti ir attiecīgi marķēti.

Argumenti un bažas

Stephanie Wetzel no Federālās patērētāju organizāciju asociācijas uzsver skaidru produktu nosaukumu nozīmi. Arī Eiropas patērētāju organizācija BEUC atbalsta šo viedokli un uzsver, ka lielāko daļu patērētāju pašreizējie noteikumi nemulsina. BEUC eksperte Irina Popesku aicina šos vārdus aizliegt, nevis aizliegt. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai veicinātu apzinātus pirkšanas lēmumus un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām ES, kā teikts ziņojumā ES KLP tīkls parādīts.

Politiskās diskusijas par pārtikas produktu marķējumu ir daļa no plašākas stratēģijas, kas ietver arī ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu labāku marķēšanas praksi ES pārtikas sistēmās. Paredzams, ka balsojums Eiropas Parlamentā nebūs galīgais lēmums, jo jāseko arī sarunām ar 27 ES valstīm.

Tirgus attīstība un patērētāju uzvedība

Patlaban gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju Vācijā ir samazinājies līdz 53,2 kg 2024. gadā, salīdzinot ar 62,8 kg 2011. gadā. Tomēr ir palielinājusies veģetāro vai vegānu gaļas alternatīvu ražošana; 2024. gadā saražoja ap 126 500 tonnu, kas ir par 4,0% vairāk nekā 2023. gadā. Piecu gadu salīdzinājumā gaļas aizstājējproduktu ražošana ir vairāk nekā dubultojusies – no 60 400 tonnām 2019. gadā līdz šodienai.

Atliek gaidīt, kā Eiropas Parlaments lems par šiem strīdiem un kādu ietekmi tas varētu atstāt uz augu valsts pārtikas produktu tirgus ainavu.