Ugunsgrēka risks no litija baterijām: Austrija plāno noglabāt vecās baterijas!

Ugunsgrēka risks no litija baterijām: Austrija plāno noglabāt vecās baterijas!

Austrijā pieaug trauksmes ziņojumi otrreizējās pārstrādes rūpnīcās ugunsgrēku dēļ, un kā galvenais iemesls tiek identificēts nepareiza litija jonu akumulatoru utilizācija. Liels ugunsgrēks Tirolē 2023. gada augustā bija īpaši nopietns, izraisot blīvus dūmus vairākas dienas. Saskaņā ar Montanuniversität Leoben pētījumiem, pēdējo desmit gadu laikā ugunsgrēku skaits pārstrādes uzņēmumos ir pieaudzis vairāk nekā piecas reizes, un pašlaik ik dienu tiek reģistrēti līdz pat seši ugunsgrēka avoti utilizācijas vai pārstrādes uzņēmumos. Šī satraucošā attīstība ir mudinājusi vides ministru Norbertu Totschnigu uzaicināt galvenos dalībniekus uz ministriju, lai apspriestu piemērotus pasākumus. Cosmo ziņo ka nākamajā gadā plānota plaša informatīva kampaņa, lai veicinātu izpratni par pareizu bateriju lietošanu.

Šo centienu ietvaros tiek pētīts arī "naudas atmaksas modelis", lai stimulētu veco litija bateriju atgriešanu. Biedējošs fakts ir tas, ka 2022. gadā Austrijā apgrozībā tika laistas vairāk nekā 7100 tonnas portatīvo bateriju, bet tikai 2800 tonnas no tām tika savāktas atsevišķi. Tas nozīmē, ka ES minimālais savākšanas rādītājs 45 procentu apmērā tika neievērots jau trešo reizi pēc kārtas ar tikai 44 procentiem.

Ugunsgrēka risks un ekonomiskā ietekme

Tomēr problēma attiecas ne tikai uz Austriju. ZDF ziņo ka litija jonu akumulatori atlikušajos atkritumos var izraisīt ugunsgrēkus atkritumu mašīnās vai šķirošanas sistēmās. Piemēram, atkritumu savākšanas nozarē ugunsgrēki vienā ceturksnī radīja zaudējumus aptuveni 250 miljonu eiro apmērā, ko Olivers Gross no Vācijas Atkritumu apsaimniekošanas nozares federālās asociācijas raksturo kā satraucošu. Arī Vācijā importēto litija bateriju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā trīskāršojies un 2019. gadā bija gandrīz 600 miljoni.

Atkritumu apglabāšanas uzņēmumi ir pakļauti milzīgam spiedienam, jo ​​bojātas ierīces ar baterijām bieži nonāk atkritumos un to precīza atdalīšana ir sarežģīta. Rezultātā ugunsgrēki bieži rodas litija bateriju saspiešanas vai bojājumu dēļ, piemēram, degazējot atkritumu tvertnēs. Iespējamais risinājums ir savlaicīga akumulatoru atdalīšana no citiem atkritumiem. BR piebilst ka daudzus no aptuveni 30 ugunsgrēkiem otrreizējās pārstrādes un šķirošanas rūpnīcās Vācijā katru dienu izraisa akumulatori, kas netika atklāti vai tika nepareizi utilizēti.

Politiskie un tehniskie risinājumi fokusā

Atkritumu apsaimniekošanas nozare pieprasa politiskus pasākumus, lai uzlabotu bateriju likvidēšanu, tostarp obligātu litija bateriju marķēšanu un labākus atpakaļņemšanas noteikumus. Lai gan ES ir pieņēmusi jaunu bateriju likumu, kas paredz lielākas otrreizējās pārstrādes kvotas un atpakaļuzņemšanas pienākumus ražotājiem, depozīta prasība akumulatoriem tika noraidīta. Neatbilstība starp lielo zaudējumu apmēru un politiskajām pamatnostādnēm ilustrē to izaicinājumu sarežģītību, ar kuriem saskaras atkritumu apsaimniekošanas nozare.

Lai kontrolētu ugunsgrēka risku, tiek apspriesta arī cietvielu elementu izstrāde kā iespējamā alternatīva litija jonu akumulatoriem. Tie varētu piedāvāt lielāku uzglabāšanas jaudu un būtu drošāki, jo tie būtu saistīti ar nedegošiem materiāliem. Tomēr viedokļi atšķiras par to, vai depozītu noteikumi vai tehnoloģiskas alternatīvas ir problēmas risinājums.