Ugunsgrēka risks no litija baterijām: Austrija plāno stādus vecām baterijām!

Ugunsgrēka risks no litija baterijām: Austrija plāno stādus vecām baterijām!

Austrijā trauksmes ziņojumi pārstrādes sistēmās palielinās ugunsgrēku dēļ, un kā galveno iemeslu tiek identificētas nepareizi iznīcinātas litija jonu baterijas. Galvenais ugunsgrēks Tirolē 2023. gada augustā bija īpaši nopietns, kas vairākas dienas izraisīja blīvāko dūmu attīstību. Saskaņā ar Montanas universitātes Leobenas pētījumiem, ugunsgrēku skaits pārstrādes uzņēmumos pēdējos desmit gados ir vairāk nekā kvints, un līdz sešiem perēkļiem pašlaik tiek reģistrēti rīcībā vai pārstrādes uzņēmumos dienā. Vides ministrs Norberts Tettschnig ir pamudinājis šo satraucošo attīstību uzaicināt centrālos spēlētājus uz ministriju konsultēt par piemērotiem pasākumiem. KOSMO ziņojumi ka nākamajam gadam ir plānota plaša informācijas kampaņa, lai veicinātu izpratni par pareizu bateriju izmantošanu.

Šo centienu ietvaros tiek pārbaudīts arī “naudas atmaksas modelis”, lai radītu stimulus atgriezt vecās litija baterijas. Šausmīgs fakts ir tas, ka Austrijā tika izplatīta vairāk nekā 7100 tonnu ierīču bateriju Austrijā, bet atsevišķi savākti tikai 2800 tonnas. Rezultātā ES-Minde savākšanas līmenis 45 procentus pēc kārtas tika izlaists tikai ar 44 procentiem.

Ugunsgrēka risks un ekonomiskā ietekme

Tomēr problēma nav tikai tikai Austrija. ZDF ziņojumi ka litija jonu baterijas atlikušajos atkritumos var izraisīt ugunsgrēkus atkritumu transportlīdzekļos vai šķirošanas sistēmās. Piemēram, atkritumu apglabāšanas nozarē, kas ir aptuveni 250 miljoni eiro, ko izraisījuši ugunsgrēki ceturtdaļā, kuru Olivers Gross apraksta federālo Vācijas iznīcināšanas ekonomikas asociāciju kā satraucošu. Arī Vācijā importēto litija bateriju skaits ir vairāk nekā trīskāršojies pēdējo desmit gadu laikā un 2019. gadā bija gandrīz 600 miljoni.

Izgatavošanas uzņēmumi ir pakļauti milzīgam spiedienam, jo ​​bojātām ierīcēm ar baterijām ir atlikušie atkritumi un precīza atdalīšana ir sarežģīta. Tā rezultātā ugunsgrēki bieži rodas no sasitumiem vai litija bateriju bojājumiem, kas sadalīti atkritumu tvertnēs. Iespējamais risinājums ir savlaicīga bateriju atdalīšana no pārējiem atkritumiem. BR pievieno ka daudzus no aptuveni 30 ugunsgrēkiem pārstrādes un šķirošanas sistēmās Vācijā izraisa neatklāti vai nepareizi iznīcinātas baterijas.

Politiskie un tehniskie risinājumi koncentrējas uz

Atkritumu apglabāšanas nozare prasa politiskus pasākumus, lai uzlabotu akumulatoru iznīcināšanu, ieskaitot litija bateriju marķēšanas saistības un labākus atgriešanas noteikumus. Lai arī ES ir izlēmusi par jaunu akumulatora likumu, kas nodrošina lielākas pārstrādes kvotas un izņemšanas saistības ražotājiem, tika noraidīta bateriju depozīta saistības. Neatbilstība starp lieliem zaudējumiem un politiskajām prasībām parāda sarežģīto izaicinājumu sarežģītību, kuru priekšā saskaras iznīcināšanas ekonomika.

Lai kontrolētu ugunsgrēka risku, cieto šūnu attīstība tiek apspriesta arī kā iespējamā alternatīva litija jonu baterijām. Tie varētu piedāvāt lielāku uzglabāšanas jaudu un būtu drošāki, jo tie būtu saistīti ar materiāliem, kas nav uzliesmojoši. Tomēr viedokļi par to, vai depozītu noteikumi vai tehnoloģiskās alternatīvas risina problēmu.