ES parlaments stiprina aizsardzību: atbalsts Ukrainai pieaug!

ES parlaments stiprina aizsardzību: atbalsts Ukrainai pieaug!

Ukraine, Land - 2025. gada 2. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma visaptverošu rezolūciju, lai atbalstītu Ukrainu apsūdzības punktos, kas attiecas gan uz kopējo drošības, gan aizsardzības politiku (GSVP) un kopējo ārvalstu un drošības politiku (GASP). Balsojuma rezultātā tika iegūti 399 jā balsis, 198 bez balsīm un 71 atturēšanās, un Austrijas deputātu vairākums balsoja par rezolūciju, izņemot FPö, kas runāja pret to. Šie pasākumi pasvītro pastāvīgo ES apņemšanos stiprināt tās aizsardzības spējas un atbalstīt suverēnu Eiropā laikā, kad palielinās ģeopolitiskā spriedze.

Drošības garantijas un Eiropas aizsardzības stratēģija

GSVP, kas ir daļa no GASP, cenšas veicināt Eiropas drošības un aizsardzības kultūras veicināšanu. Kopš Ukrainas kara sākuma 2022. gada 24. februārī šī stratēģija ir strauji attīstījusies. ES ir plašs apstiprinājums, ka galvenā nozīme ir paaugstinātai aizsardzībai un drošībai visām dalībvalstīm. Šajā kontekstā ES mobilizēja vairāk nekā 11,1 miljardu eiro, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus. Turklāt ES vēlākais plāno iegādāties vismaz 40 % no aizsardzības precēm, lai samazinātu atkarību no trešajām valstīm.

Šīs iniciatīvas papildu pasākumi ir Eiropas Miera objekta (EFF) izveidošana, kas jau ir palielināta līdz 17 miljardiem eiro un finansēja militārās GSVP misijas un partnervalstu atbalstu. Tas parāda ES apņēmību stiprināt tās aizsardzības nozari un vienlaikus ieguldot zinātniskajā un tehnoloģiskajā progresā, lai uzlabotu tās spēju rīkoties.

ES ārpolitikas papildu izmēri

Tomēr ES saskaras arī ar izaicinājumiem, ko izraisa ģeopolitiskās izmaiņas globālajā struktūrā. Jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu kā drošības garantijas loma Eiropā ir pakļauta spiedienam. Jaunā ASV valdība ir skaidri norādījusi, ka tā nevēlas piedāvāt Ukrainas drošības garantijas Eiropas karavīriem un ka NATO dalība Ukrainā nav iespējama. Šīs norises prasa, lai ES atkārtoti novērtētu savas stratēģijas, lai palielinātu viņu spēju rīkoties.

Papildus Ukrainas konfliktam ES ir arī pievērsusi uzmanību pieaugošajai spriedzei Tuvajos Austrumos. Šajā kontekstā parlaments pieprasīja, lai ES ārvalstu komisāre Kaja Kallas izstrādātu visaptverošu reģiona stratēģiju un stiprinātu ES klātbūtni uz vietas. Tika arī uzsvērts, ka ES cieši koordinē ar līdzīgi lieliskiem starptautiskiem partneriem.

Kopumā Eiropas Parlamenta nolemtais rezolūcija parāda skaidru ES attieksmi salīdzinājumā ar agresīvām ārpolitikas tendencēm, īpaši caur Krieviju, un apstiprina centienus radīt spēcīgu un vienotu Eiropas drošības arhitektūru, kuras pamatā ir savstarpēja atbalsta un sadarbība.

kleine zeitung ziņo, ka ...

europarl.europa.eu informē par GSVP

SWP Berlin pārbauda drošības politikas izaicinājumus ...