Matadata līkumā ievainots kalnu riteņbraucējs – glābšanas helikopters darbībā!

Matadata līkumā ievainots kalnu riteņbraucējs – glābšanas helikopters darbībā!

Pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki nopietni negadījumi, kuros iesaistīti kalnu riteņbraucēji, uzsverot sporta bīstamību. Nesenais incidents, kas šodien notika Špickerenē, skaidri parāda riskus, ar kuriem saskaras kalnu riteņbraucēji. Ap pulksten 11.15 notika frontāla sadursme starp kalnu riteņbraucēju un automašīnu, kuras vadītājs ir 25 gadus vecs un nāk no Viļakas. Kalnu riteņbraucējs atradās nobraucienā, kad pirmajā matadata līkumā šķērsoja pretimbraucošo joslu un sadūrās ar automašīnu. Velosipēdists kritis un guvis galvas un sejas traumas. Par laimi, automašīnas vadītājs nav cietis un abiem negadījumā iesaistītajiem cilvēkiem tika veiktas negatīvas alkometra pārbaudes. Cietušais kalnu riteņbraucējs ar glābšanas helikopteru C11 tika nogādāts Klāgenfurtes klīnikā, lai tur ārstētos.

Šis incidents nav vienīgais nopietnais negadījums, par kuru pēdējā laikā ziņots. Līdzīgs incidents notika 2025. gada 12. jūlijā Alzenavā, Ašafenburgas rajonā. Arī šeit kāds kalnu velosipēdists smagi krita uz takas. Lai operatīvi ārstētu ievainotos, bija nepieciešams izmantot ugunsdzēsēju brigādi un glābšanas helikopteru. Glābēju helikopters nolaidās tuvējā futbola laukumā. Sākotnējo palīdzību sniedza ugunsdzēsēji, pēc tam medicīnisko palīdzību sniedza ātrā palīdzība un neatliekamās palīdzības mediķi. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas ātrās palīdzības automašīnā, arī kalnu riteņbraucējs ar helikopteru nogādāts slimnīcā.

Kalnu riteņbraukšanas uzplaukums un pieaugošais negadījumu skaits

Pieaugošais negadījumu skaits kalnu riteņbraukšanā ir satraucošs. Pētījumi liecina, ka 2021. gadā ievainoto kalnu riteņbraucēju skaits pārsniedza 9000, savukārt no 2015. līdz 2020. gadam ik gadu tika reģistrēti vidēji aptuveni 6500 traumu. Šis pieaugums daļēji skaidrojams ar plaukstošo sporta veidu, kas ir populārs takās, meža ceļos un veloparkos. Tomēr satraucoši ir tas, ka 96% negadījumu notiek nobraucienos. Turklāt aptuveni 54% velosipēdistu vaino braukšanas kļūdas kā savu negadījumu cēloni, savukārt neparedzēti zemes apstākļi ir atbildīgi par 24%.

Lai gan veloparku izmantošana ir salīdzinoši zema, tajos notiek 32% negadījumu. Tas liecina, ka riski pastāv pat strukturētās un labi uzturētās jomās. Visbiežākās traumas negadījumos skar plecus, un vīrieši nepārprotami veido lielāko daļu kalnu riteņbraucēju – 77%. Īpaši satraucoši ir tas, ka 98% letālu negadījumu skar vīrieši. Tas norāda uz nepieciešamību palielināt drošības izpratni un profilakses pasākumus.

Drošības pasākumi un ieteikumi

Lai samazinātu traumu risku, kalnu riteņbraucējiem jāievēro daži drošības pasākumi. Tas ietver ekskursiju pielāgošanu individuālajai sagatavotībai un braukšanas spējām. Būtiska ir arī regulāra velosipēda apkope. Aizsarglīdzekļu, piemēram, ķiveres, ceļgalu un elkoņu aizsargu valkāšanai jābūt standarta praksei. Autovadīšanas prasmju kursi var arī palīdzēt palielināt drošību un novērst negadījumus.

Preventīvie pasākumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā lielo ātrumu, kādu var sasniegt kalnu riteņbraucēji. Vidējais ātrums takās ir ap 24 km/h, savukārt veloparkos var sasniegt ātrumu līdz 29 km/h. Būtisku risku rada arī maksimālais ātrums līdz 70 km/h uz meža ceļiem. Tāpēc visos braucienos īpaša uzmanība jāpievērš ātrumam un braukšanas tehnikai.