Elzasieši vēlas atgūt neatkarību – aptauja liecina: 72%!
Aptauja liecina: vairāk nekā 70% elzasiešu pieprasa pašnodarbinātību. Tomēr Francijā nav politiska atbalsta.

Elzasieši vēlas atgūt neatkarību – aptauja liecina: 72%!
Pašreizējā viedokļu pētniecības institūta Ifop aptauja liecina, ka vēlme pēc lielākas neatkarības Elzasā ir spēcīga. Vairāk nekā 70 procenti aptaujāto atbalsta reģiona neatkarības atjaunošanu. Kā liecina aptauja, 72 procenti balsotu par neatkarību, īpaši referendumā. Aptauja tika veikta trīs asociāciju vārdā, kuras cīnījās par lielāku neatkarību Elzasā.
Šī vēlme ir saistībā ar 2016. gada apvienošanos, kurā Elzasa tika apvienota ar Lorraine un Champagne-Ardennes, lai izveidotu jauno Région Grand Est. Šīs apvienošanās rezultātā Elzasa gandrīz izzuda administratīvajā līmenī, kas tika saņemta ar plašu iedzīvotāju kritiku. Demonstrāciju laikā 83 procenti elzasiešu izteicās pret piederību Grand Est, un joprojām izskan reģionālo politiķu aicinājumi pamest šo būvi.
Politiskie ietvara nosacījumi un vēlmes
Kopš apvienošanās Elzasas politiskā ainava ir mainījusies. 2021. gadā ar īpašām tiesībām, piemēram, sadarbībā ar Vāciju, tika dibināta Eiropas reģionālā Elzasas iestāde. Neskatoties uz to, politiskais atbalsts Grand Est reģiona pamešanai Francijā ir zems. Prezidents Emanuels Makrons šo lūgumu noraidīja pirms gada, norādot, ka, iespējams, vietējai varai varētu tikt nodotas tikai papildu pilnvaras. Turklāt 55 procenti aptaujāto atbalsta jaunas politiskās partijas izveidi, lai atdalītos no Grand Est.
Vēl viens nozīmīgs aptaujas rezultāts liecina, ka 68 procenti elzasiešu vēlas, lai Collectivité européenne d’Elsace kļūtu par savu reģionu ārpus Grand Est. Tomēr tikai 54 procenti elzasiešu zina par jauno kolektīvu, un 32 procenti zina, ko tas precīzi nozīmē. Pēdējos gados ir samazinājies arī elzasiešu valodas lietojums: tikai 21 procents savā ģimenes lokā runā elzasiešu valodā.
Autonomija un kultūras identitāte
Pēdējos gados Elzasa Francijas centrālajā zemē ir saņēmusi īpašus statūtus, kuru mērķis ir stiprināt vācu valodas mācības un veicināt sadarbību ar kaimiņvalstīm Bāzeli un Bādeni-Virtembergu. Šī attīstība rada bažas Francijā, jo pastāv bažas, ka Elzasa varētu arvien vairāk novērsties no Parīzes.
Reģiona platība ir 8000 kvadrātkilometru un iedzīvotāju skaits ir 1,9 miljoni. Iepriekš Elzasa tika sadalīta Augšreinas un Lejasreinas departamentos. Ņemot vērā spēcīgo reģionālo identitāti un vēlmi pēc neatkarības, Elzasas politiķi un iedzīvotāji cenšas saglabāt savu kultūras neatkarību un popularizēt elzasiešu valodu. Interesanti, ka 50 procenti respondentu atbalsta rīcības plānu šīs valodas stiprināšanai, jo īpaši paplašinot mācības skolās.
Ņemot vērā šos notikumus, atliek gaidīt, kādi politiski soļi tiks sperti turpmākajos mēnešos, lai risinātu elzasiešu vēlmi pēc lielākas neatkarības.