Jauns ES likums: kas jāzina par veco apģērbu utilizāciju!

No 2023. gada Eiropas Savienībā būs spēkā jauni tekstilizstrādājumu utilizācijas noteikumi. Noteikumi paredz, ka vecie tekstilizstrādājumi ir jāsavāc atsevišķi. Tomēr stipri netīrs, bojāts vai piesārņots apģērbs ir jāizmet atkritumu tvertnē. Šo jauno prasību mērķis ir optimizēt pārstrādi un palielināt lietoto tekstilizstrādājumu atgriešanas līmeni. Labā stāvoklī esošās drēbes jāturpina ievietot lietotu apģērbu konteineros, lai uzlabotu pārstrādes procesus. Ļoti nolietotus vai piesārņotus tekstilizstrādājumus nevar efektīvi pārstrādāt, un pašlaik nav ilgtspējīga risinājuma to pārstrādei.

Vēzermāršā jau daudzus gadus pastāv lietotu apģērbu bezmaksas savākšanas sistēma. Attiecīgie konteineri tiek uzstādīti lielveikalu stāvvietās, dzīvojamos rajonos un pārstrādes centros. Problēmas rada pārpildītie konteineri: pie konteineriem nedrīkst novietot apģērba gabalus, jo tas tiek uzskatīts par nelikumīgu atkritumu izvešanu un var izraisīt naudas sodu. GIB Disposal Wesermarsch nav uzstādījis savus savākšanas konteinerus un nav atbildīgs par to iztukšošanu un tīrīšanu; Šī atbildība gulstas uz pārstrādātājiem, kas uzstāda konteinerus.

ES noteikumi par tekstilizstrādājumu utilizāciju

Papildus esošajiem noteikumiem prasības mainīsies no 2025. gada 1. janvāra, kad ES izlietotie tekstilizstrādājumi ir jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem. Šī pasākuma mērķis ir katru gadu samazināt sadedzināto vai poligonos apglabāto tekstilizstrādājumu skaitu un veicināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Vācijā katru gadu vairāk nekā miljons tonnu veco tekstilizstrādājumu nonāk konteineros, un tikai aptuveni 50% no savāktajiem tekstilizstrādājumiem joprojām ir izmantojami. Apmēram 10 % no šiem izmantojamajiem tekstilizstrādājumiem nonāk tieši cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, bet pārējie bieži tiek tirgoti ārpus ES.

Atsevišķi ES reģistrēto lietoto tekstilizstrādājumu īpatsvars ir aptuveni 22 %. Tiek lēsts, ka visā pasaulē mazāk nekā 1% no lietotajiem tekstilizstrādājumiem tiek pārstrādāti jaunos izstrādājumos. Vācijā savākšanu galvenokārt veic bezpeļņas organizācijas, un savākšanas līmenis ir no 50% līdz 65%. Citās ES valstīs, piemēram, Latvijā un Spānijā, savākšanas līmenis ir ievērojami zemāks, attiecīgi 5% un 12%. Lai uzlabotu pārstrādi, tiek apspriesta “pagarināta ražotāja atbildība”, kurā ražotājiem jāmaksā par savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Šobrīd ES jau ir paplašināta ražotāja atbildība par citām produktu grupām, piemēram, baterijām un iepakojumu.

Tekstilizstrādājumu jauktās šķiedras ir īpaši sarežģītas pārstrādei, kas bieži vien nozīmē, ka daudzi tekstilizstrādājumi pēc šķirošanas ir jāsadedzina. Turklāt pašlaik ES trūkst normatīvo aktu tekstilizstrādājumu ekoloģiskajam dizainam. Patērētāji tiek mudināti pirkt mazāk, izvēlēties produktus ar ilgu kalpošanas laiku un pievērst uzmanību tādām etiķetēm kā Zilais eņģelis vai Zaļā poga. Kā ilgtspējīgas alternatīvas ir ieteicama arī apģērbu maiņa un lietotu pirkumu iegāde.