Tramps un NATO palielina atbalstu Ukrainai ar ieroču piegādēm!

Tramps un NATO palielina atbalstu Ukrainai ar ieroču piegādēm!

ASV prezidents Donalds Tramps un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņojuši par apjomīgām ieroču piegādēm Ukrainai, lai stiprinātu militāro atbalstu saistībā ar notiekošajām kaujām Ukrainas karā. Šāds lēmums tika pieņemts pēc neveiksmīgajām sarunām ar Krieviju par miera līgumu. Tramps deva Krievijai 50 dienas laika sarunām un konflikta izbeigšanai. Ja tas neizdosies, viņš draudēja ar soda tarifu uzlikšanu Krievijas precēm.

NATO, cita starpā, piegādās Ukrainai pretgaisa raķetes Patriot, izmaksas sedzot sabiedrotajiem. Tramps pauda vilšanos Vladimirā Putinā un uzsvēra, ka ASV un to sabiedrotie ir apņēmušies atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis izteica pateicību par amerikāņu atbalstu un norādīja, ka karš turpinās tikai Krievijas agresijas dēļ.

Ieroču piegādes un vācu atbildība

Vizītes laikā Vašingtonā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pārrunāja ieroču piegādes detaļas. Vācija plāno maksāt par divām Patriot sistēmām un, iespējams, trešo. Pistoriuss uzsvēra Ukrainas pretgaisa aizsardzības steidzamību un raksturoja ASV ieguldījumu kā neaizstājamu. To atbalsta Vācijas vadība, tostarp kanclers Frīdrihs Mercs, kurš atzinīgi novērtēja Trampa iniciatīvu un uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams spēcīgs atbalsts.

Tomēr kreisā spārna frakcija Bundestāgā pauda iebildumus pret American Patriot sistēmu iegādi, kritizējot federālo valdību par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, lai atbalstītu Ukrainu notiekošo kauju apstākļos. Grupas aizsardzības politikas pārstāvis Ulrihs Todens aicināja nekavējoties pārtraukt uguni šajā konfliktā.

Starptautiskās reakcijas un ietekme

Ieroču piegādes Ukrainai ir daļa no plašākām starptautiskām saistībām, kas pastāv kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022.gadā. Bez ASV militāro palīdzību sniegušas arī citas valstis, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Kanāda un Austrālija. Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem, Vācija 2023. gadā bija lielākā donore starp ES valstīm, kam seko ES, kas kopumā sniedza militāro atbalstu 5,6 miljardu eiro apmērā.

Savukārt Krievija kopš uzbrukuma Ukrainai ir palielinājusi savu ieroču ražošanu un iepērk ieročus no valstīm, kuras nepiedalās Rietumu sankcijās. Tiek ziņots, ka Ziemeļkoreja piegādā Krievijai artilērijas šāviņus, bet Irāna – bezpilota lidaparātus. Šie notikumi ilustrē konflikta sarežģītību un parāda, ka Rietumu valstis un Krievija reaģē viena uz otru ar pastiprinātu spiedienu.

Rezumējot, situācija Ukrainā joprojām ir saspringta. Starptautiskie centieni atrisināt konfliktu ir drakonisku pasākumu ēnā un nepieciešamības pēc efektīvas aizsardzības pret Krievijas agresiju, savukārt Ukraina turpina paļauties uz ārvalstu atbalstu.