Protests pret jaunbūves projektu Steinenbronnā: iedzīvotāji cīnās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bēblingena, 2024. gada 18. decembris: protesti pret būvprojektu “Gubser II Nord” Šteinenbronnā — iedzīvotāji pieprasa dabas saglabāšanu.

Böblingen, 18. Dezember 2024: Proteste gegen das Bauprojekt "Gubser II Nord" in Steinenbronn - Bürger fordern Erhalt der Natur.
Bēblingena, 2024. gada 18. decembris: protesti pret būvprojektu “Gubser II Nord” Šteinenbronnā — iedzīvotāji pieprasa dabas saglabāšanu.

Protests pret jaunbūves projektu Steinenbronnā: iedzīvotāji cīnās!

Šteinenbronnā plānotais būvprojekts “Gubser II Nord” izraisa nemierus iedzīvotāju vidū. Vietējā dome kārtējo reizi izteicās par atbalstu jaunajai attīstības teritorijai, bet ap 20 iedzīvotāju iniciatīvas “Steinenbronn – Līdzsvars dabai un dzīvībai” biedri asi protestēja pret šiem plāniem. Viņi pauda savas bažas sanāksmju telpas priekšā ar uzkrītošiem plakātiem, piemēram, “Mūsu ciems nav nekustamo īpašumu bizness”, un tā vietā aicināja izmantot esošos brīvos īpašumus, nevis aizzīmogot dabas teritorijas. Vietējās padomes izturēšanās pret protestētājiem tika uztverta kā aizkaitinoša, īpaši lēmums liegt viņiem piekļuvi sanāksmei, kas vēl vairāk saasināja noskaņojumu, ziņoja Stuttgarter Nachrichten.

Kritiskas balsis un starptautiski strīdi

Situācija Steinenbronnā nav vienīgā, kas ir saspringta strīdīgo projektu dēļ. Cauruļvada projekts Nord Stream 2 joprojām ir aktuāls temats. Neskatoties uz gandrīz pilnīgu cauruļvada pabeigšanu, ar kuru paredzēts transportēt dabasgāzi no Krievijas uz Vāciju, federālā valdība līdz šim ir apturējusi galīgo apstiprinājumu pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Kritiķi brīdina, ka atkarība no Krievijas dabasgāzes apdraud Eiropas enerģētisko drošību. Nord Stream 2 ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums, kas kopš 2018. gada ir radījis spriedzi starptautiskajās attiecībās, kā ziņoja Fluter.

Cauruļvads, kas ir pabeigts par 94 procentiem, varētu apiet Ukrainu kā tranzītvalsti, kas valstij radītu ievērojamas ekonomiskās un drošības sekas. Nacionālā un starptautiskā spriedze rodas arī no ES valstu dažādajām pozīcijām pret projektu. Dažas valstis baidās no Krievijas pieaugošās ietekmes reģionā un nepārprotami ir pret Nord Stream 2, savukārt Vācija un citas ES valstis turpina iebilst, ka šis projekts ir nepieciešams, lai sasniegtu savus klimata mērķus. Diskusija par Nord Stream 2 parāda, cik cieši savijas ekonomiskās intereses un ģeopolitiskie konflikti un cik ātri var atšķirties viedokļi par energoapgādes drošību un nākotni Eiropā.

Štutgartes ziņas | Prožektori